No Iesniedzēja iesniegumā un Iesniedzēja pārstāvja iesnieguma izskatīšanas sēdē norādītā izriet, ka Iesniedzēja ieskatā meta piedāvājumos ar devīzēm “LAG351” un “KTT117” ir pieļautas būtiskas neatbilstības Konkursa nolikumam un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, līdz ar to žūrijas komisija šos metus nemaz nedrīkstēja vērtēt, savukārt, tā kā žūrijas komisija tomēr pieņēma lēmumu tos vērtēt, neskatoties uz to pārkāpumiem, šie meti nedrīkstēja tapt augstāk novērtēti kā Iesniedzēja mets, kurā pārkāpumi nav konstatējami.
Savukārt no Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumiem un Pasūtītāja pārstāvju iesnieguma izskatīšanas sēdē minētā pēc būtības izriet, ka Konkursa mērķis bija saņemt profesionāli pasniegtu ideju, nevis pilnībā izstrādātu būvprojektu, un ka katrā no iesniegtajiem metiem, t.sk. Iesniedzēja metā, tika konstatētas kādas neatbilstības jeb atkāpes, līdz ar to meti tika vērtēti līdzvērtīgi un salīdzinoši, un sarunu procedūras laikā Pasūtītājs risinās sarunas par atbilstošām korekcijām ar labākā meta autoru.
Izvērtējot lietas dalībnieku apsvērumus, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē Konkursa norises un/vai nolikuma pārkāpumus. Iesniedzējs ir norādījis vairākas metu ar devīzēm “LAG321” un “KTT117” neatbilstības Konkursa nolikuma, lokālplānojuma un normatīvo aktu prasībām, bet, kā paredz Likuma 78.panta otrā daļa, žūrijas komisija vērtē iesniegtos metus atbilstoši metu konkursa nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, proti, žūrijas komisijai, piešķirot metam punktus, ir jāvērtē, vai neatbilstības ietekmē kādā no vērtēšanas kritērijiem piešķiramo punktu skaitu, bet meta neatbilstības (kļūdas) automātiski nenozīmē meta izslēgšanu no dalības Konkursā. Tas ir, lai gan metu konkurss atbilstoši Likuma 8.panta pirmajai daļai ir viena no iepirkuma procedūrām, uz to ir attiecināms īpašs tiesiskais režīms, tādējādi ļaujot pasūtītājam iegūt labāko metu jeb ideju, kas ir tālāk realizējama. Īpašais tiesiskais režīms neparedz meta formālo vērtēšanu un noraidīšanu (izņemot anonimitātes nosacījumu ievērošanu), bet gan paredz meta profesionālo novērtējumu atbilstoši iepriekš noteiktiem kritērijiem. Tieši profesionāls žūrijas komisijas vērtējums noteikto vērtēšanas kritēriju ietvaros ļauj izvēlēties labāko (vienlaikus arī realizējamo) metu. Savukārt izvērtēt, vai šis mets ir labākais attiecīgo kritēriju ietvaros un vai tas ir tālāk realizējams, lai atbilstu arī visām pasūtītāja prasībām un normatīvo aktu noteikumiem, ir tieši žūrijas komisijas kompetencē. Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija arī norāda, ka žūrijas komisijas vērtējums pēc būtības (saturiski) nav apstrīdams. Iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību, ka arī Administratīvā rajona tiesa savā 2010.gada 27.aprīļa spriedumā lietā Nr.A42757209 ir atzinusi, ka: “[..] rīkojot metu konkursu, izveido žūrijas komisiju, kura savā darbā, pieņemot lēmumus un paužot viedokļus (tādējādi - arī izvērtējot dalībnieku iesniegtos metus), ir neatkarīga; [..] būtiski ir nošķirt pasūtītāja kompetenci no žūrijas komisijas kompetences un ievērot, ka žūrijas komisija savā darbā nav pielīdzināma iepirkuma komisijai; žūrijas komisija, vērtējot konkursa dalībnieku izstrādātas ieceres (metus), darbojas ideju līmenī savas profesionālās izpratnes ietvaros; ņemot vērā iepriekš minēto un Publisko iepirkumu likuma 83.panta pirmās daļas regulējumu, tiesa secina, ka žūrijas komisijas profesionālo lēmumu pēc būtības nevar apstrīdēt [..]”.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka pat gadījumā, ja iesniegtajam metam būtu konstatējamas kādas neatbilstības (piemēram, netiktu iesniegta pilnīga informācija vai metā būtu kādas atkāpes no izvirzītajām prasībām), tas nav pamats meta nevērtēšanai un noraidīšanai, bet gan tas jāņem vērā attiecīgo kritēriju vērtējumā. Proti, tā kā Konkursa nolikuma 8.1.punktā viens no metu izvērtēšanas kritērijiem ir noteikts kritērijs “Atbilstība meta uzdevumam”, nepārprotami secināms, ka meta atbilstība Konkursa nolikuma 4.1.punkta prasībām tiek vērtēta ar punktiem attiecīgā kritērija ietvaros, nevis meta neatbilstība kādām no prasībām ir pamats meta nevērtēšanai un noraidīšanai. Iesniegumu izskatīšanas komisija arī vērš uzmanību, ka žūrijas komisijas vērtējumā nevienam no metiem nav piešķirts augstākais vērtējums kritērijā “Atbilstība meta uzdevumam”, proti, neviens no metiem nav atzīts par pilnībā atbilstošu izvirzītajām prasībām, katrā no tiem ir konstatētas kādas neatbilstības/trūkumi, kas attiecīgi ir konstatējams arī no lietas materiālos iesniegtajiem žūrijas komisijas locekļu individuālajiem vērtējumiem.