Iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 16.aprīļa spriedumā lietā SKA-179/2014 norādīto, ka pienākums pārbaudīt piedāvājuma nopietnību rodas, ja pastāv šaubas par tā uzticamību un Likuma 48.panta galvenais mērķis ir ļaut pretendentam izmantot šo procedūru, dodot iespēju pamatot sava piedāvājuma līmeni, kas šķiet nepamatoti lēts. Izskatāmajā lietā Pasūtītāja iepirkuma komisijai radās šaubas par Iesniedzēja piedāvātajām izmaksām sadaļās „Celtniecības darbi” (it īpaši apakšsadaļā „Remontdarbi”) un „Ventilācijas darbi”, ņemot vērā, ka izmaksas un darbietilpība šajās pozīcijās bija mazākas nekā citu pretendentu piedāvātās, kā arī mazākas nekā Pasūtītāja aplēstās izmaksas un aplēstā darbietilpība. Ievērojot minēto, iepirkuma komisija vērsās pie minētā pretendenta, lūdzot sniegt skaidrojumu par attiecīgajām pozīcijām. Proti, Pasūtītājam bija radušās šaubas par Iesniedzēja piedāvājuma uzticamību (arī iesniegumu izskatīšanas komisijai nav pamata pieņemt, ka šādām šaubām nevajadzēja rasties, jo Iesniedzēja norādītās izmaksas lielākajā daļā pozīciju sadaļās „Celtniecības darbi” (it īpaši apakšsadaļā „Remontdarbi”) un „Ventilācijas izbūves darbi” ir zemākas nekā uzvarējušajam pretendentam) un Iesniedzējam tika dota iespēja pamatot sava piedāvājuma līmeni, kas šķiet nepamatoti lēts. Izvērtējot Iesniedzēja sniegto atbildi, iesniegumu izskatīšanas komisija piekrīt, ka tā nevarēja kliedēt Pasūtītāja bažas, ņemot vērā, ka Iesniedzējs būtībā tikai norādīja, ka piedāvātās izmaksas ir patiesas, bet nekādā veidā to nepamatoja. Iesniegumu izskatīšanas komisija ņem vērā, ka Pasūtītājs norādīja Iesniedzējam konkrētas sadaļas, kurās minētās izmaksas un darbietilpība tam rada šaubas, bet Iesniedzējs, atbildot Pasūtītājam, nepaskaidroja, kā veidojas cenas attiecīgo sadaļu pozīcijās, kāpēc Pasūtītāja šaubas nav pamatotas u.tml., tas ir, nesniedza atbildi pēc būtības. Arī iesnieguma izskatīšanas sēdē Iesniedzēja pārstāvji nesniedza paskaidrojumus par Iesniedzēja piedāvātajām izmaksām, bet atsaucās vienīgi uz faktu, ka atbildes uz Pasūtītāja jautājumiem tam tika nosūtītas.
Atbilstoši Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 19.decembra spriedumā Nr.SKA-374/2013 norādītajam piedāvājuma izslēgšanas pamatā, pēc iespējas, būtu jābūt atzinumam, ka tas, ievērojot, piemēram, sniedzamo pakalpojumu norādītās izmaksas, tehniskos risinājumus vai pakalpojumu sniegšanas apstākļus (Likuma 48.panta otrās daļas 1., 2.punkts), pēc būtības nav nopietns jeb īsts, jo attiecīgās izmaksas, risinājumi un apstākļi nepierādās. Konkrētajā gadījumā Pasūtītāja iepirkuma komisija konstatēja, ka Iesniedzēja piedāvātās izmaksas un darbietilpība ir mazākas nekā citu pretendentu piedāvātās, kā arī mazākas, nekā Pasūtītāja aplēstās izmaksas un aplēstā darbietilpība, un Iesniedzējs Pasūtītāja iepirkuma komisijai neizskaidroja, kā tās rodas, proti, nenovērsa iepirkuma komisijas šaubas par to īstumu (turklāt, tā kā Iesniedzējs nenorādīja nekādus konkrētus argumentus izmaksu un darbietilpības pamatotībai, iesniegumu izskatīšanas komisija arī nekonstatē, ka iepirkuma komisijai bija vēlreiz jāvēršas pie Iesniedzēja ar tādu pašu jautājumu kā sākotnēji). Tāpat Pasūtītāja iepirkuma komisijas rīcībā bija Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 7.aprīļa atzinums, atbilstoši kuram Iesniedzēja darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likme attiecīgajās profesiju grupās nav uzskatāma par atbilstošu veiktajai saimnieciskajai darbībai, kā arī būveksperta atzinums, kurā norādītais cita starpā pamato iepirkuma komisijas viedokli par Iesniedzēja piedāvājuma nepamatoto lētumu (piemēram, tajā ir norādes uz riskanti zemo kopējo darba algu un būvgružu transporta izmaksu nenorādīšanu (arī iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka Iesniedzēja piedāvājumā ir uzrādīti vienīgi materiālu transporta izdevumi, bet nav norādīti būvgružu transporta izdevumi, no kā secināms, ka visas nepieciešamās izmaksas kopējā piedāvātajā cenā nav iekļautas, ņemot vērā, ka būvgružu transporta izdevumi atbilstoši lokālās tāmes formai bija jānorāda)). Turklāt, lai arī Iesniedzējs norādījis šaubas par pieaicinātā eksperta objektivitāti, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē pamatu šādām šaubām un norāda, ka tas vien, ka eksperta atzinums ir Iesniedzējam kaut kādā veidā nelabvēlīgs, nenozīmē, ka eksperts ir bijis ieinteresēts kādā konkrētā Konkursa rezultātā. Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā minētais apstākļu kopums pamato, ka Iesniedzēja piedāvājums ir nepamatoti lēts.