Šis spriedums ir piemērojams attiecībā uz personu apvienību, nevis uz apakšuzņēmējiem.
32 Šajā gadījumā Casertana apstrīd Tribunale amministrativo regionale per la Campania (Kampānijas Reģionālā administratīvā tiesa) vērtējumu, saskaņā ar kuru šī sabiedrība tika automātiski izslēgta no pamatlietā aplūkotās iepirkuma procedūras, jo Consorzio Stabile GAP bija zaudējis kvalifikāciju, lai to klasificētu attiecīgajā pakalpojumu sniegšanas kategorijā.
33 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2004/18 preambulas 46. apsvērumu un 2. pantu līgumslēdzējas iestādes pret visiem komersantiem izturas vienlīdzīgi, nediskriminējoši un pārskatāmi (spriedumi, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C 324/14, EU:C:2016:214, 60. punkts, un 2017. gada 4. maijs, Esaprojekt, C 387/14, EU:C:2017:338, 35. punkts).
34 Tātad, pirmkārt, ar vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principiem tiek prasīts, lai pretendentiem būtu vienādas iespējas izteikt savus piedāvājumus, un tātad tas nozīmē, ka uz visu šo pretendentu piedāvājumiem ir jāattiecina vienādi nosacījumi. Otrkārt, pārskatāmības pienākuma mērķis ir garantēt, ka nepastāv favorītisma un līgumslēdzējas iestādes patvaļības risks. Šis pienākums nozīmē, ka visiem konkursa procedūras nosacījumiem un kārtībai paziņojumā par līgumu vai specifikācijās ir jābūt formulētiem skaidri, precīzi un nepārprotami, tā ka, pirmkārt, jebkuram saprātīgi informētam un parasti rūpīgam pretendentam tiek ļauts skaidri saprast to piemērojamību un tos interpretēt vienādi un, otrkārt, līgumslēdzējai iestādei tiek ļauts efektīvi pārbaudīt, vai pretendentu piedāvājumi atbilst kritērijiem, kuri reglamentē minēto publisko iepirkumu (spriedumi, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C 324/14, EU:C:2016:214, 61. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2017. gada 4. maijs, Esaprojekt, C 387/14, EU:C:2017:338, 36. punkts).
35 Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principi, kā arī pienākums nodrošināt pārskatāmību nepieļauj nekādas sarunas starp līgumslēdzēju iestādi un kādu no pretendentiem publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā, kas nozīmē, ka principā piedāvājums pēc tā iesniegšanas vairs nevar tikt grozīts ne pēc līgumslēdzējas iestādes, ne pēc pretendenta ierosmes. No tā izriet, ka līgumslēdzēja iestāde, ja tā piedāvājumu uzskata par neprecīzu vai neatbilstošu specifikācijās ietvertajām tehniskajām specifikācijām, nevar prasīt paskaidrojumus no pretendenta (spriedumi, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C 324/14, EU:C:2016:214, 62. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2017. gada 4. maijs, Esaprojekt, C 387/14, EU:C:2017:338, 37. punkts).
36 Taču Tiesa ir precizējusi, ka Direktīvas 2004/18 2. pants pieļauj, ka ar piedāvājumu saistītie dati vietām var tikt laboti vai papildināti, tostarp tāpēc, ka tie vienkārši acīmredzami ir jāprecizē, vai lai novērstu acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas (spriedumi, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C 324/14, EU:C:2016:214, 63. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2017. gada 4. maijs, Esaprojekt, C 387/14, EU:C:2017:338, 38. punkts).
37 Attiecībā uz grozījumiem saistībā ar līgumslēdzējām iestādēm Tiesa jau ir uzskatījusi, ka lēmums, ar kuru tika atļauts veikt izmaiņas grupas, kas ir izraudzītais pretendents, sastāvā, nozīmē, ka grozījumu saistībā ar lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu var uzskatīt par būtisku, ja, ņemot vērā attiecīgā publiskā iepirkuma procedūras īpatnības, tas skar vienu no būtiskajiem apstākļiem, kuri noteica lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanu. Šādā gadījumā, lai novērstu šo pretlikumīgo situāciju, būtu jāpiemēro atbilstošie valsts tiesiskajā regulējumā paredzētie pasākumi, kas vajadzības gadījumā var būt jaunas piešķiršanas procedūras rīkošana (spriedums, 2014. gada 8. maijs, Idrodinamica Spurgo Velox u.c., C 161/13, EU:C:2014:307, 39. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
38 Turklāt koncesijas līgumu jomā Tiesa ir nospriedusi, ka apakšuzņēmēja nomaiņa, pat ja šī iespēja ir paredzēta līgumā, var izņēmuma gadījumos būt būtisks grozījums saistībā ar koncesiju līguma būtiskajiem elementiem, ja vēršanās pie noteikta apakšuzņēmēja, nevis pie cita, ņemot vērā attiecīgā pakalpojuma iezīmes, bija noteicošais elements līguma slēgšanā (spriedums, 2010. gada 13. aprīlis, Wall, C 91/08, EU:C:2010:182, 39. punkts).
39 Pamatlietā, kā ģenerāladvokāts norāda savu secinājumu 47. punktā, iespēja, kas neparedzamā veidā varētu tikt piešķirta tikai uzņēmumu grupai, aizstāt trešo uzņēmumu, kurš ietilpst grupā un ir zaudējis pieprasīto kvalifikāciju, pretējā gadījumā šo grupu izslēdzot, būtu piedāvājuma un pašas grupas identitātes būtisks grozījums. Šāds piedāvājuma grozījums līgumslēdzējai iestādei liktu veikt jaunas pārbaudes, vienlaicīgi piešķirot šai grupai konkurētspējīgu priekšrocību, lai tā mēģinātu optimizēt savu piedāvājumu tā, ka tam būtu labākas izredzes, salīdzinot ar tās konkurentu piedāvājumiem aplūkotajā iepirkuma procedūrā.
40 Šāda situācija būtu pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam, kas nosaka, ka pretendentiem, formulējot savu piedāvājumu noteikumus, ir vienādas izredzes, un kas nozīmē, ka šajos piedāvājumos visiem pretendentiem ir noteikti vienādi nosacījumi, un tas radītu veselīgas un efektīvas konkurences izkropļojumus starp uzņēmumiem, kas piedalās iepirkumā.
41 Visbeidzot, attiecībā uz Casertana norādīto nepārvaramas varas argumentu ir jākonstatē, ka, lai gan Direktīva 2004/18, kā tas tika norādīts šī sprieduma 31. un 32. punktā, ļauj pretendentam izmantot viena vai vairāku trešo subjektu iespējas papildus paša iespējām, lai izpildītu līgumslēdzējas iestādes noteiktos kritērijus, šis pretendents kā uzņēmumu grupas vadītājs joprojām atbild par to, lai šie uzņēmumi izpildītu pienākumus un nosacījumus dalībai iepirkumā, kurus līgumslēdzēja iestāde noteikusi dokumentos saistībā ar aplūkoto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
42 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/18 47. panta 2. punkts un 48. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru komersantam, kas piedalās iepirkumā, tiek liega iespēja aizstāt papildu uzņēmumu, kurš ir zaudējis pieprasīto kvalifikāciju pēc piedāvājuma iesniegšanas, kā rezultātā šis komersants ir ticis automātiski izslēgts.