Tādējādi uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/18 1. panta 9. punkta otrā daļa ir interpretējama tādējādi, ka sabiedrība, kas, pirmkārt, pilnībā pieder līgumslēdzējai iestādei, kuras uzņēmējdarbības mērķis ir apmierināt vispārējas vajadzības, un kas, otrkārt, veic gan darījumus līgumslēdzējas iestādes labā, gan darījumus konkurences tirgū, ir jākvalificē kā “publisko tiesību subjekts” šīs tiesību normas izpratnē, ciktāl šīs sabiedrības darbība ir vajadzīga, lai minētā līgumslēdzēja iestāde varētu veikt savu darbību, un ciktāl, lai apmierinātu vispārējas vajadzības, minētā sabiedrība rīkojas atkarībā no apsvērumiem, kas nav saimnieciska rakstura apsvērumi, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. Šajā ziņā nav nozīmes tam, ka iekšējo darījumu vērtība nākotnē varētu būt mazāka par 90 % vai nebūtiska daļa no sabiedrības kopējā apgrozījuma.