Publisko iepirkumu likuma 48.panta pirmās daļas izriet, ka vispirms ir jākonstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, tikai pēc tam pasūtītājam ir pienākums prasīt skaidrojumu par piedāvājuma būtiskajiem nosacījumiem; tātad pienākums pārbaudīt piedāvājuma nopietnību rodas, ja pastāv iepriekšējas šaubas par tā uzticamību, un šī panta galvenais mērķis ir ļaut pretendentam izmantot šo procedūru, dodot iespēju pamatot sava piedāvājuma līmeni, kas šķiet nepamatoti lēts; gadījumā, ja pasūtītājam piedāvājums nešķiet nepamatoti lēts, 48.panta noteikumi nav piemērojami; Publisko iepirkumu likuma 48.pants nav paredzēts kā procedūra, lai testētu, vai iesniegtais piedāvājums ir nepamatoti lēts; pretējā gadījumā pasūtītājam vajadzētu testēt visus pretendentu piedāvājumus, prasot sniegt paskaidrojumus par piedāvājumu būtiskajiem nosacījumiem. Kā norādīts Augstākās tiesas 2014.gada 16.aprīļa spriedumā lietā SKA-179/2014, tiesa nevar iejaukties pasūtītāja novērtējuma brīvībā, bet tai ir jāpārbauda vienīgi tas, vai pasūtītāja rīcība, neveicot cenas pamatojuma pārbaudi, nav acīmredzami kļūdaina. Attiecīgi arī iesniegumu izskatīšanas komisijai pie minētajiem apstākļiem jāsecina, vai Pasūtītāja iepirkuma komisijas rīcība, neveicot Uzvarētāja komisijas procentu padziļinātu pārbaudi, ir acīmredzami kļūdaina. Proti, vai bija pamats rasties šaubām, ka par Uzvarētāja komisijas procentiem iepirkuma līgumu pirmšķietami nevar izpildīt. Iesniedzējs iesniegumā minēto, ka Uzvarētāja piedāvājums varētu būt nepamatoti lēts, pamato ar to, ka Uzvarētājs citos konkursos ir norādījis augstākus komisijas procentus, taču, kā iesniegumu izskatīšanas komisija jau iepriekš norādīja, šāds Iesniedzēja arguments neiztur kritiku, jo komisijas procentos netiek iekļautas nekādas izmaksas, kurām esot pārāk zemām, varētu pastāvēt risks neizpildīt iepirkuma līgumu, tādējādi Pasūtītājam nebija pamata pieprasīt papildu informāciju par Uzvarētāja finanšu piedāvājumā norādītajiem komisijas procentiem.
Iesniedzēja pārstāve iesnieguma izskatīšanas sēdē apstiprināja, ka šajā pozīcijā ierēķināmās izmaksas ir administratīvās izmaksas, kuras nav norādītas citās pozīcijās, tomēr iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka administratīvo izmaksu apjoms ir subjektīvs rādītājs un to apjoms ir atkarīgs no katra pretendenta piekoptās līguma administrēšanas. Tādējādi šajā gadījumā nav konstatējams, ka par komisijas procentiem, kas ir atkarīgi no paša pretendenta izvēlētas līguma administrēšanas kārtības, iepirkuma komisijai bija jāvēršas pie Uzvarētāja.
Attiecībā uz Iesniedzēja papildu norādīto par bankas komisijas maksas apmēriem iesniegumu izskatīšanas komisija konstatēja, ka Iesniedzējs ir pamatojies uz savām apkalpošanas izmaksām 2016.gadā, turklāt ne visās bankās maksa par darījumu, ja to veic ar maksājumu karti, ir lielāka nekā Uzvarētāja piedāvājumā norādītie komisijas procenti. Tas vien, ka Iesniedzējam savas saimnieciskās darbības rezultātā veidojas šādas izmaksas, nenozīmē, ka tādas ir arī Uzvarētājam. Saistībā ar Iesniedzēja sniegto publiski pieejamo informāciju par banku komisijas maksu, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka sniegtajā informācijā nav norādīta visu banku komisijas maksa, tāpēc nav iespējams izdarīt objektīvu secinājumu, ka Uzvarētāja piedāvātie komisijas procenti ir pirmšķietami nepamatoti zemi. Arī pārējā Iesniedzēja papildu iesniegtā informācija neliek apšaubīt iepirkuma komisijas pieņemtā lēmuma tiesiskumu.