Atbilstoši Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 16.jūlija spriedumā lietā SKA-296/2010 norādītajam, lai atzītu pretendenta iesniegto informāciju par nepatiesu piemērotās normas izpratnē, nepietiek tikai ar formālo apstākļu konstatēšanu par to, ka kāda pretendenta sniegtā informācija ir neatbilstoša īstenībai, bet ir nepieciešams noskaidrot, vai sniegtajai informācijai, kas neatbilst īstenībai, ir būtiska nozīme pretendenta kvalifikācijas izvērtēšanai; pretendenta automātiska izslēgšana no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz piemēroto normu, tikai nebūtiskas neprecizitātes (neuzmanības kļūdas) dēļ pretendenta iesniegtajā informācijā kvalifikācijas novērtēšanai, būtu pārlieku formāla un neatbilstoša samērīguma principam.
Tādējādi no Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 48.panta pirmās daļas 8.punkta (attiecīgs regulējums ietverts Sarunu procedūras nolikuma 6.1.10.punktā), kā arī iepriekš minētajā Augstākās tiesas spriedumā noteiktā izriet, ka kandidāts vai pretendents ir izslēdzams, ja kļūdaini sniegtajai informācijai ir būtiska nozīme kvalifikācijas izvērtēšanā. Turklāt jākonstatē arī, ka šo informāciju pretendents ir sniedzis apzināti, lai pierādītu savu atbilstību, nevis tādēļ, ka kļūdījies, uzskatot uzrādīto pieredzi par atbilstošu, u.tml.
No izskatāmās lietas materiāliem izriet, ka iepirkuma komisija ir konstatējusi, ka attiecībā uz 3 projektiem (pasūtītāji SIA „Monum”, AS „Rīgas piena kombināts” un SIA „Tirdzniecības centrs Pleskodāle”) Iesniedzējs ir norādījis nepatiesu informāciju, jo pakalpojumus attiecīgajiem pasūtītājiem sniedza SIA „Alpha Baltic”, nevis Iesniedzējs. Lai gan no izskatāmās lietas materiāliem izriet, ka līgumus ar attiecīgajiem pasūtītājiem slēdza SIA „Alpha Baltic” un Iesniedzējs minēto sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nebija izskaidrojis, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tam, vai Iesniedzējam ir vai nav pieredze projektos, kuros pasūtītāji ir SIA „Monum”, AS „Rīgas piena kombināts” un SIA „Tirdzniecības centrs Pleskodāle”, nav būtiskas nozīmes Iesniedzēja kvalifikācijas izvērtēšanā. Kā izriet no Iesniedzēja pieteikuma, tas prasītās pieredzes apliecināšanai bez iepriekš minētajiem ir uzrādījis vēl 3 projektus. Par Iesniedzēja pieredzi pasūtītāja Latvijas Banka projektā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam atbilstoši tā norādītajam šaubu nav, tāpat arī attiecībā uz 2 pasūtītāja SIA „Olainfarm” projektiem Iesniedzējs ir iesniedzis prasīto informāciju (tai skaitā precizētu atsauksmi, kurā norādīts Iesniedzēja reģistrācijas numurs), līdz ar to pirmšķietami arī šajos objektos gūtā pieredze ir atbilstoša. Tādējādi strīdus projektiem (kuru pasūtītāji ir SIA „Monum”, AS „Rīgas piena kombināts” un SIA „Tirdzniecības centrs Pleskodāle”) nav būtiskas nozīmes, izvērtējot Iesniedzēja atbilstību nolikuma prasībām (par to var pārliecināties no citiem pieteikumā norādītajiem projektiem).
Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija arī norāda, ka no izskatāmās lietas materiāliem nav viennozīmīgi konstatējams, ka Iesniedzējs būtu vēlējies maldināt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju par tā gūto pieredzi strīdus objektos. Tas, ka kandidāts uzskata, ka tas guvis pieredzi, neesot līgumslēdzējpuse, bet faktiski veicot darbus (kas gan konkrētajā situācijā nav pierādīts) vai, piemēram, kandidāts uzskata, ka tam piemīt cita uzņēmumu grupā ietilpstoša uzņēmuma pieredze, nenozīmē, ka tas ir izslēdzams nepatiesi sniegtas informācijas dēļ (pat ja kandidāta pieņēmums ir nepareizs). Iesniegumu izskatīšanas komisija arī apšauba nodomu apzināti sniegt nepatiesu informāciju par 3 projektiem, ja kandidātam ir nolikumā prasītā pieredze citos projektos.
Ievērojot minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums ir pamatots.