Izvērtējot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju paskaidrojumos, kā arī RTU ekspertu komisijas atzinumā norādītos argumentus un apsvērumus, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka pēc būtības no tiem izriet objektīvais pamatojums Nolikuma 2.pielikuma ievadā ietvertajai prasībai kandidāta pieredzi, t.i., Nolikuma 2.pielikuma 1.-5.punktā prasīto, apliecināt ar iepriekš izpildītiem apvienotajiem projektēšanas un būvdarbu līgumiem. Ir secināms, ka, piemēram, pieredzi mikroprocesoru centralizācijas sistēmas ieviešanā šādos infrastruktūras objektos, veicot dzelzceļa mezglu modernizācijas darbus, nemaz nav iespējams iegūt kādā citādākā veidā, kā tikai apvienotajos projektēšanas un būvdarbu līgumos. Tāpat, ievērojot dzelzceļa infrastruktūras objektu specifiku, ir jāsecina, ka kandidāta iepriekš iegūtā pieredze tieši apvienotajos projektēšanas un būvdarbu līgumos Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir īpaši būtiska un nepieciešama, lai gūtu pārliecību par kandidāta iepriekšējo pieredzi un spējām kvalitatīvi izpildīt visus Konkursa iepirkuma līgumā paredzētos darbus. Minētā prasība iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā nav vērtējama arī kā nesamērīga, raugoties no Konkursa iepirkuma priekšmeta apjoma, tajā ietilpstošajiem darbiem, to apjomiem un sarežģītības pakāpes, paredzamās līgumcenas.
Attiecībā uz iesniedzēju argumentiem par konkurences ierobežojumiem iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā konkrētajā gadījumā pēc analoģijas vērā ņemams Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2017.gada 12.oktobra spriedumā lietā Nr.SKA- 668/2017 atzītais, ka tiesību normas neparedz vērtēt prasību objektivitāti un samērīgumu no tādiem aspektiem, kā, piemēram, attiecībā pret tirgus prasībām (tirgus dalībnieku kvalifikāciju), pret iepriekš veiktajos iepirkumos izvirzītajām prasībām vai pret cenu, kāda pasūtītājam būs jāsamierinās ar pakalpojumiem zema konkurences līmeņa gadījumā. Pasūtītājam nav jāuzņemas nesaprātīgs līguma neizpildes risks, pielāgojot apgrozījuma (izskatāmajā lietā - tehnisko un profesionālo spēju) prasības tirgum, tikai tādēļ, ka lielai daļai pakalpojumu sniedzēju ir zema finansiālā un saimnieciskā (izskatāmajā lietā - tehniskā un profesionālā) kapacitāte, vai tādēļ, ka iepriekš tas samierinājies ar zemākiem šā stāvokļa rādītājiem, pat ja tā rezultātā pakalpojumu iegāde ir dārgāka (cenas pieaugums ir zema konkurences līmeņa sekas). Arī saskaņā ar Augstākās tiesas 2013.gada 15.janvāra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA-134/2013 norādīto tiesa (un arī IUB) ir ierobežota vērtējumā, vai pasūtītāja prasības ir mazāk vai vairāk efektīvas; šāds vērtējums ir atkarīgs no pasūtītāja apsvērumiem; nozīme ir tikai tam, vai pasūtītāja izvirzītās prasības ir vienlīdzīgas pret visiem pretendentiem un nav diskriminējošas. No minētā izriet, ka vērtējamais aspekts ir tas, vai pasūtītāja izvirzītās prasības ir vienlīdzīgas pret visiem pretendentiem un nav diskriminējošas.
Konkrētajā gadījumā nav konstatējams, ka iesniedzēji savos iesniegumos un iesniegumu izskatīšanas sēdē būtu norādījuši uz tādiem objektīvi pastāvošajiem faktiem vai apstākļiem, kas būtu par pamatu secinājumam, ka šajā daļā apstrīdētās prasības nepamatoti ierobežotu konkurenci vai radītu priekšrocības kādam pretendentam vai pretendentu grupai, kā arī lai apšaubītu vai uzskatītu par nevajadzīgu Nolikuma 2.pielikuma ievadā noteikto prasību, atbilstoši kurai Nolikuma 2.pielikuma 1.-5.punktos noteikto kandidāta iepriekšējo pieredzi var apliecināt vienīgi ar tādiem līgumiem, kuru ietvaros ir veikta gan projektēšana, gan būvdarbi. Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka iesniedzēju iebildumi šajā sakarā ir noraidāmi kā nepamatoti. Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību uz to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 28.marta noteikumu Nr.187 “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība” 42.punktam, ja tikai viens kandidāts atbilst visām kandidātu atlases nolikumā vai paziņojumā par līgumu noteiktajām kandidātu atlases prasībām, iepirkuma komisija pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru.