Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tā ir pasūtītāja prerogatīva izvirzīt iepirkuma procedūras dokumentos savām vajadzībām atbilstošas, objektīvi pamatotas prasības, vienlaikus ievērojot iepirkuma jomu regulējošajos normatīvajos aktos ietverto vienlīdzības un brīvas konkurences principu. Proti, pretendentiem ir jāņem vērā, ka pasūtītāja reālo vajadzību noteikšana ir pasūtītāja ekskluzīva kompetence, un tikai pats pasūtītājs vislabāk zina un var izvērtēt, kādas tieši prasības izvirzīt precei un pakalpojumiem, lai nodrošinātu savām vajadzībām atbilstošas preces vai pakalpojuma saņemšanu. Arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2016.gada 17.maija rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKA-108/2016 ir atzinis, ka konkursa nolikuma prasību noteikšana ir pasūtītāja rīcības brīvība; tā ir vērsta uz to, lai piedāvājums atbilstu pasūtītāja iecerēm un tas saņemtu iepirkuma priekšmetam atbilstošu un kvalitatīvu izpildījumu.
No Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumiem un tā pārstāvju iesnieguma izskatīšanas sēdes laikā norādītā konstatējams, ka prasība par to, ka pretendentam ir jābūt akreditētam profesionālās pilnveides izglītības programmas īstenošanai latviešu valodas apguvei pamata un vidējam (A un B) valodas līmenim, ir noteikta, jo profesionālā pilnveide ir profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām neatkarīgi no vecuma un iepriekšējās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. Attiecībā uz nepieciešamību piedāvāt akreditētu profesionālās pilnveides izglītības programmu Pasūtītājs norādīja, ka tāda prasība ir noteikta, lai nodrošinātu maksimāli kvalitatīvu pakalpojumu tā tiešajiem saņēmējiem.