No minētā izriet, ka, pirmkārt, atbilstību nolikuma 3.3.1.apakšpunktam var apliecināt vairāku informācijas sistēmu izstrāde, kur pakalpojumu kopējā vērtība ir viens miljons euro un kuras kopā atbilst 3.3.1.-3.3.1.6.apakšpunktā norādītajām pazīmēm. Proti, netiek prasīts, lai katrs pieredzes apliecināšanai norādītais pakalpojums atsevišķi atbilstu norādītajai summai, un lai katra izstrādātā informācijas sistēma atsevišķi atbilstu visām 3.3.1.1.-3.3.1.6.apakšpunktā norādītajām pazīmēm.
Otrkārt, ar Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmai pēc biznesa sfēras līdzīgām informācijas sistēmām šajā iepirkumā tiek saprastas tādas informācijas sistēmas, kuras nodrošina Eiropas Savienības atbalsta maksājumu administrēšanai un kontrolei līdzīgu funkcionalitāti.
No pieteikuma izriet, ka pieteicēja apstrīd prasīto izstrādātās informācijas sistēmas līdzību „pēc biznesa sfēras” kopsakarā ar prasīto pakalpojumu līgumcenas apmēru, taču no nolikuma nav secināms, ka katram līdzīgajam pakalpojumam jābūt sniegtam 1 000 000 euro apmērā. Līdz ar to secināms, ka daļa pieteicējas iebildumu izriet no neprecīzas nolikuma izpratnes.
[2] Vienlaikus konstatējams, ka iepriekš aplūkotās prasības attiecībā uz „biznesa sfēras līdzību” un līgumcenas apjomu ir jāizpilda paralēli vēl citām 3.3.1.apakšpunktā sīki uzskaitītām prasībām, kas izvirzītas pretendenta izstrādātās informācijas sistēmas darbspējai (sk. nolikuma
3.3.1.1. -3.3.L6.apakšpunktu). Tā nolikuma 3.3.1.6.apakšpunktā ir norādīts, ka sistēmai jānodrošina darījumu administrēšanas datu sasaiste ar ģeotelpiskajiem datiem un datu attēlošanu uz kartes.
Grūti iedomāties institūciju, kurai piederošā informācijas sistēmā tiek veikta ne tikai Eiropas Savienības atbalsta maksājumu administrēšanai un kontrolei līdzīga funkcija, bet arī tiek nodrošināta datu sasaiste ar ģeotelpiskajiem datiem un datu attēlošanu uz kartes. Tas vismaz pirmšķietami liek domāt, ka nolikuma 3.3.1.apakšpunktu kopumā faktiski spēj izpildīt vienīgi pretendents, kurš ir sniedzis pakalpojumus tieši Lauku atbalsta dienestam vai tam funkciju ziņā līdzīgām iestādēm ārvalstīs, nevis nodrošinājis jebkādas Eiropas Savienības atbalsta maksājumu administrēšanai domātas informācijas sistēmas vai tām līdzīgas sistēmas, kā uzskatījusi pirmās instances tiesa.
Jāņem vērā, ka pēc mērķa līdzīgas informācijas sistēmas uztur arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu iestādes, kuras veic Eiropas Savienības lauksaimniecības atbalsta maksājumu administrēšanu. Tātad prasīto pieredzi visticamāk var iegūt ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, turklāt iepirkums bija atvērts pretendentiem arī no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šobrīd tiesai nav pamata pieņemt, ka neviens attiecīgās nozares uzņēmums nav izstrādājis līdzīgas informācijas sistēmas citas dalībvalsts iestādei, kurai ir Lauku atbalsta dienestam līdzīgas funkcijas.
Tiesa, ņemot vērā šobrīd lietā esošo informāciju un neesot speciālām zināšanām informācijas tehnoloģiju jomā, nevar apgalvot, ka acīmredzami Lauku atbalsta dienestam piederošā informācijas sistēma no informācijas tehnoloģiju viedokļa pēc būtības neatšķiras no citām informācijas sistēmām, kurās tiek apstrādāti kādi maksājumi, kurās ir atšķirīgs lietotāju, saskarņu vai funkciju skaits un veidi.
Apkopojot minēto, nolikuma 3.3.1.apakšpunktā izvirzītās prasības pirmšķietami atbilst iepirkuma priekšmetam un ir vērstas uz kvalitatīva pakalpojuma iegādi, nevis kādu prettiesisku interešu nodrošināšanu.