Skatīt dokumentu


 
Institūcija
Datums
Lēmuma nr.
AT – Augstākā tiesa
29/03/2018
A420191116, SKA-426/2018
 
Jūrmalas pilsētas dome lūgusi izbeigt tiesvedību, jo tiesiskais strīds esot beidzies sakarā ar to, ka iepirkuma līgumi ir izpildīti (Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punkts). Minētais lūgums nav pamatots. Publisko iepirkumu likums neliedz arī spēku zaudējušu iepirkuma līgumu atzīt par prettiesisku un spēkā neesošu no noslēgšanas brīža. Augstākā tiesa jau iepriekš norādījusi, ka likums neliedz arī spēku zaudējušu līgumu atzīt par prettiesisku un spēkā neesošu no noslēgšanas brīža (Augstākās tiesas 2014.gada 21.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-221/2014 (A420555612) 5.punkts). Trešā persona nepamatoti uzskata, ka šī atziņa nav piemērojama, jo sniegta lietā, kurā pārsūdzēts nomas līgums; minētajā Augstākās tiesas spriedumā ir piemērotas Publisko iepirkumu likuma normas, kuras attiecas arī uz izskatāmo lietu. Tādējādi apstāklis, ka iepirkuma līgums ir zaudējis spēku, nav iemesls, lai izbeigtu tiesvedību lietā, kas ierosināta par šā līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Savukārt attiecībā uz pasūtītājas argumentu, ka, atzīstot pakalpojumu līgumus par spēkā neesošiem, nevienai personai neiestātos nekādas sekas, jo pakalpojumi jau ir sniegti un nebūtu iespējama restitūcija, norādāms turpmāk minētais. Lai arī šā argumenta mērķis, iespējams, ir vērst uzmanību uz to, ka tiesvedības turpināšana lietā nav lietderīga, šis arguments vienlaikus izgaismo vienu no publisko iepirkumu tiesiskā regulējuma efektivitātes problēmām. Iepirkuma līgumu var atzīt par spēkā neesošu tikai likumā noteiktajos – pasūtītāja pieļautu rupju pārkāpumu – gadījumos. Ja uz šādu pārkāpumu pamata pakalpojumu iepirkuma līgums tiek atzīts par spēkā neesošu, taču tas tiesvedības laikā jau ir pilnībā izpildīts, aizskartajām personām vairs nav pieejami efektīvi līdzekļi, kā panākt galveno mērķi, kura dēļ tās vēršas tiesā, tas ir, piedalīties tiesiskā iepirkuma procedūrā un pretendēt uz līguma noslēgšanu brīvas konkurences apstākļos. Šā iemesla dēļ šajos gadījumos īpaši būtiska nozīme ir atlīdzinājuma institūtam (sk. Publisko iepirkumu likuma 85.4panta pirmo un otro daļu). Pasūtītāja nepamatoti uzskata, ka pieteicējām, lai tām rastos tiesības uz atlīdzinājumu, ir jābūt bijušām attiecīgā līguma dalībniecēm vai jau šobrīd jābūt iespējamam konstatēt, ka tieši pieteicējas būtu ieguvušas līguma slēgšanas tiesības.