No Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumiem un Pasūtītāja pārstāvju iesnieguma izskatīšanas sēdes laikā norādītā konstatējams, ka prasība par iepriekšēju pieredzi specifisku darbu vadīšanā noteiktos apjomos tieši atbildīgā būvdarbu vadītāja statusā izvirzīta, jo Pasūtītājam ir būtiski pārliecināties, ka speciālistam ir iepriekšēja pieredze iepirkuma priekšmetam līdzvērtīgu darbu veikšanā (konkrētajā gadījumā - līdzvērtīgu būvdarbu vadīšanā), un atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir paredzēti konkrēti pienākumi un tiesības, kas atšķiras no atsevišķu būvdarbu vadītāju pienākumiem un tiesībām. No lietas materiāliem arī konstatējams, ka iepriekšējā pieredze sporta laukuma, kas nav mazāks par 1274,55 m , ar sintētisko seguma izbūvi, būvdarbu vadīšanā ir izvirzīta, jo Konkursa rezultātā ir paredzēts izbūvēt sporta lauku ar sintētisko segumu šādā platībā. Tādējādi konstatējams, ka Pasūtītājs Konkursa nolikuma 3.3.2.punktā izvirzītās prasības noteicis atbilstoši iepirkuma priekšmetam un Konkursa rezultātā veicamajiem darbiem.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, lai sasniegtu izvirzīto kvalifikācijas prasību mērķi, ir tikai loģiski un likumsakarīgi, ka līdzvērtīgu pieredzi var iegūt, veicot darbus, kas satura un apjoma ziņā atbilst Konkursa rezultātā noslēdzamā iepirkuma līguma ietvaros veicamajiem darbiem, tas ir, veicot līdzvērtīgus darbus. No Konkursa nolikuma prasībām konstatējams, ka pretendentam līguma izpildē būs jāpiedāvā atbildīgais būvdarbu vadītājs. Vispārīgajos Būvnoteikumos (tostarp šo noteikumu 100.punktā) ir minēta virkne pienākumu, kas ir jāveic atbildīgajam būvdarbu vadītājam. Iesniegumu izskatīšanas komisijai no lietā pieejamās informācijas nav pamata uzskatīt, ka atsevišķu būvdarbu vadītāju iegūto prasmju apjoms būtu pielīdzināms atbildīgā būvdarbu vadītāja prasmju apjomam. Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Pasūtītāja pienākums ir nodrošināt Publisko iepirkumu likuma 2.pantā minēto mērķu sasniegšanu, kas tostarp paredz arī valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku, kas, savukārt ir iespējams, izvēloties pēc iespējas kompetentu un drošu līguma izpildītāju. Arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 17.augusta lēmumā lietā SKA-850/2012 atzīts, ka Publisko iepirkumu likumā paredzētās iepirkuma procedūras ir reglamentētas tādējādi, lai pēc iespējas nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu; tas nozīmē, ka likumā noteiktajā iepirkuma procedūras dokumentācijā ietvertajām prasībām ir jāatbilst minētajiem likumdevēja mērķiem. Līdz ar to pasūtītājs ar objektīvi izvirzītām prasībām ir tiesīgs pārliecināties par to, vai piegādātājs ir spējīgs veikt iepirkuma priekšmetam līdzvērtīgus darbus, tādējādi samazinot risku, ka iepirkuma līgums varētu netikt izpildīts kvalitatīvi un pienācīgā apmērā.