Lietā izšķirams, vai pasūtītājs ir tiesīgs prasīt, lai pretendenti atklātā konkursā piedāvājuma sastāvā iesniedz tādus dokumentus, kuru sagatavošana uzskatāma par daļēju paredzamā iepirkuma līguma izpildi. [..]
[12] Tādējādi, lai arī Publisko iepirkumu likuma 11.panta 1.1daļas teksts nesniedz tiešu norādi uz pasūtītāja tiesībām pieprasīt tādus dokumentus, kuru sagatavošana uzskatāma par daļēju iepērkamā pakalpojuma izpildi, tomēr no normas izstrādes materiāliem secināms, ka tieši apsvērumi par šīm pasūtītāja tiesībām bijuši attiecīgās normas pamatā.
Ievērojot minēto, pārsūdzētās nolikuma prasības aplūkojamas Publisko iepirkumu likuma 11 .panta 1. 1daļas kontekstā. [..]
[14] Ievērojot minēto, tiesai šajā lietā saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 11.panta 1.1daļu bija jāpārbauda, vai pasūtītāja pieprasītie dokumenti ir nepieciešami pretendentu kvalifikācijas un piedāvājumu atbilstības pārbaudei vai piedāvājuma izvēlei saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.
Tātad prasītajiem dokumentiem ir jābūt tādiem, bez kuriem nebūtu iespējams pārbaudīt pretendentu kvalifikāciju un piedāvājumu atbilstību vai izvēlēties piedāvājumu saskaņā ar noteikto izvēles kritēriju.
Tas sasaucas ar samērīguma principu, kura piemērošana publisko iepirkumu tiesībās uzsvērta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (sk. direktīvas preambulas 2.apsvērumu), kurā formulētie mērķi, principi un normas ir iedzīvinātas Publisko iepirkumu likumā. Samērīguma princips prasa, lai pielietotie līdzekļi, izmantojot tiesību normu, būtu derīgi attiecīgā mērķa īstenošanai un nepārsniegtu to, kas nepieciešams, lai to sasniegtu (sal. Eiropas Savienības Tiesas 2004.gada 14.decembra sprieduma lietā Swedish Match AB, Swedish Match UK Ltd, C?210/03, ECLI:EU:C:2004:802, 47.punkts un tajā norādītā judikatūra).
[15] Pirmās instances tiesa ir noskaidrojusi, ka pasūtītāja mērķis, nosakot konkrētās prasības, bija pārliecināties par to, ka pretendenti izprot tehniskajās specifikācijās pieprasīto darbu apjomu un to piedāvājumi ir atbilstoši tehnisko specifikāciju prasībām. Tiesa strīdus prasības atzinusi par acīmredzami atbilstošām minēto mērķu sasniegšanai. Tomēr, kā norādīts iepriekš, piemērojamās normas kontekstā būtiski ir arī tas, vai prasītie dokumenti ir nepieciešami šā mērķa sasniegšanai. Tas spriedumā nav vērtēts. Spriedums ietver prasību samērīguma izvērtējumu, taču tas balstīts uz iepirkuma priekšmeta un piedāvājuma sagatavošanā ieguldāmā darba attiecību, kas neļauj spriest par pasūtītāja izvēlētā līdzekļa nepieciešamību.
Tā kā tiesa nepamatoti nav piemērojusi Publisko iepirkumu likuma 11 .panta 1 .daļu, spriedums ir atceļams un lieta nosūtāma pirmās instances tiesai jaunai izskatīšanai.
Tiesai, izskatot lietu no jauna, jāpārbauda, vai nolikuma 4.3.2. - 4.3.6.apakšpunktā minētie dokumenti patiešām ir nepieciešami pretendentu kvalifikācijas un piedāvājumu atbilstības pārbaudei un vai šos mērķus nevar sasniegt ar tādiem līdzekļiem, kas prasītu mazāku ieguldījumu no pretendentu puses (kā izriet no pirmās instances tiesas 2015.gada 30.aprīļa tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, strīdus prasībās norādīto dokumentu sagatavošana prasa darba ieguldījumu, kas atbilst vairākiem tūkstošiem euro). Tās varētu būt, piemēram, prasības iesniegt dokumentus, kas apliecina pretendenta piesaistīto speciālistu profesionālo kvalifikāciju, pretendenta iepriekšējo pieredzi un pozitīvu sadarbību ar citiem pakalpojumu saņēmējiem utml. [..]
[16] Pieteicējas ieskatā, tā kā iesniegtos dokumentus nav paredzēts vērtēt salīdzinoši ar citiem piedāvājumiem, bet gan tikai vērtēt, vai tie vispār ir iesniegti, tiek sašaurināts potenciālo pretendentu loks, jo prasīto dokumentu rūpīga izstrāde prasa būtiskus ieguldījumus.
Birojs paskaidrojumos pamatoti norāda, ka jebkuras pasūtītāja prasības sašaurina potenciālo pretendentu loku, un nepieļaujami ir nepamatoti, nevis jebkuri konkurences ierobežojumi. Tomēr jāatzīmē, ka pārmērīga sloga uzlikšana pretendentiem piedāvājumu sagatavošanas posmā var novest arī pie konkurences samazinājuma - ne katrs ieinteresētais pretendents, kurš visādi citādi, iespējams, spētu izpildīt iepirkuma līgumu, ir gatavs novirzīt būtiskus resursus piedāvājuma sagatavošanai, ja tā radošais ieguldījums saturiski netiek vērtēts un salīdzināts.