Līdz ar to jau no birojam iesniegtā apstrīdēšanas iesnieguma ir konstatējams, ka pretendenta un pasūtītāja viedoklis par nolikuma prasību interpretāciju atšķiras, kas nozīmē, ka strīds par to ir aktuāls. Izpratnes atšķirības pašas par sevi ir pamats izvērtēt, kā tieši nolikums interpretējams. Tikai tad, kad ir noskaidrots nolikuma prasību saturs, ir iespējams pievērsties nākamajam jautājumam - vai pretendenta piedāvājums tam atbilst. [..]
[10] Iepazīstoties ar darbu sarakstiem, kas citstarp ietver pasūtītāja izvirzītās prasības par izmantojamiem materiāliem, redzams, ka pasūtītājs attiecībā uz dažiem objektiem paredzējis izmantot konkrētu asfaltbetona marku un iekavās norādījis, ka jāizmanto polimerizēts bitumens. Piemēram, darbu sarakstā par objektā Jūrmalas gatvē izpildāmajiem darbiem norādīts: ,Brauktuves seguma virskārtas izbūve no AC-11 AADTj, pievestā > 3500 markas asfaltbetona maisījuma 4 cm biezumā (ar polimerizēto bitumenu)”.
Savukārt citos objektos paredzēts izmantot konkrētu asfaltbetona marku, bet nav norādes par izmantojamo bitumenu (nav norādes, ka jāizmanto polimerizēts bitumens). Piemēram, darbu sarakstā par objektu Volguntes ielā norādīts: „Brauktuves seguma virskārtas izbūve no AC-11 AADTj, pievestā > 3500 markas asfaltbetona maisījuma 4 cm biezumā”. [..]
[11] Ceļu specifikācijas nenoteic vienu izmantojamo asfaltbetona maisījumi vai izmantojamo saistvielu. Saskaņā ar Ceļu specifikācijām vispārīgi ir pieļaujams izmantot dažādus asfaltbetona maisījums ar ceļu bitumenu vai modificētu bitumenu.
Ņemot vērā nolikumā noteikto normatīvo prasību hierarhiju, priekšroka ir konkrētā iepirkuma specifikācijām un tikai tad - Ceļu specifikācijām. Konkrētajā gadījumā atbilstoši paša pasūtītāja izstrādātājām tehniskajām specifikācijām (par ko uzskatāmas gan specifikācijas, gan darbu saraksti) konkrētu objektu izbūvē prasīts izmantot konkrētus asfaltbetona maisījumus.
Tādējādi, lai arī vispārīgi Ceļu specifikācijas ir saistošas arī konkrētajā iepirkumā, tomēr tās iepretim paša pasūtītāja tehniskajās specifikācijās izvirzītajām prasībām uzlūkojamas kā vispārīgs regulējums. Ja pasūtītājs ir noteicis konkrētas prasības savā tehniskajā specifikācijā, tās ir ņemamas vērā.
[12] Nevar piekrist pieteicējas viedoklim, ka konkrētajā gadījumā norādes trūkums attiecībā uz izmantojamo bitumenu atsevišķu objektu izbūvē liecina, ka pasūtītājs šo jautājumu nav noregulējis un izvēli atstājis pretendentu ziņā.
Pasūtītājs ir paskaidrojis, ka dažādas prasības attiecībā uz konkrētiem asfaltbetona tipiem noteiktas, lai meklētu alternatīvas, ekonomiski pēc iespējas izdevīgākus risinājums Rīgas ielu seguma atjaunošanai. Pasūtītājam esot būtiski pārbaudīt darbībā visus darbu sarakstos paredzētos ceļu segumus un asfalta markas un tādējādi noteikt pašvaldībai izdevīgāko. Pasūtītājs esot izvērtējis satiksmes intensitāti atsevišķās ielās, uz ielām esošo komunikāciju aku vākus, asfalta ieklāšanas specifiku un citus parametrus, un tāpēc darbu sarakstos precīzi norādījis, ka polimerizētais bitumens izmantojams tikai konkrētos objektos (sk. lietas 1.sējuma 43., 69 un 76.lapu).
Gan no lietā iesniegtajiem nozares pārstāvju skaidrojumiem (atzinumiem, viedokļiem), gan no Ceļu specifikācijām izriet, ka ceļu būvniecības nozarē ar vārdiem ,polimerizēts bitumens” un ,bitumens ar polimēriem” tiek apzīmēts modificēts bitumens, kura modifikācijā izmantoti polimēri. Kā liecina publiski pieejami avoti, modificēts bitumens ir bitumens, kura īpašības ir rūpnieciski modificētas, izmantojot ķīmiskas piedevas (dabisko kaučuku, sintētiskos polimērus, sēru u.c.) (sk. http://www. Ivceli.Iv/Iv/vardnica/PIARC/default.asp?action=3&mekletko =Bitumens&vardnica=D). Savukārt jēdziens ,modificēt” nozīmē ,pārveidot, radīt citu fermu” (sk. http://www.tezaurs.lvM/sv/modificēt).
Tātad bitumens, kuram nav pievienoti polimēri, uzskatāms par bitumena pamatformu, savukārt modificēts bitumens ir īpaša - pārveidota - substance. Jau no jēdziena ,modificēts” nozīmes vien kļūst skaidrs, ka viela, kas ir modificēta, atšķiras no sākotnējās un iepretim tai vērtējama kā specifiska.
Lietā nav strīda par to, ka starp asfaltbetonu ar polimerizēto bitumenu un asfaltbetonu ar bitumenu, kurš nav polimerizēts, pastāv atšķirības. Gan pieteicēja, gan lietā pieaicinātais lietpratējs šis atšķirības saskata kvalitātē, savukārt lietā esošajā Latvijas Būvinženieru savienības SIA „LBS Konsultants” atzinumā vēl bez kvalitātes un cenas atšķirībām norādīts, ka asfaltbetonu, kura ražošanā izmantots polimerizēts bitumens, ir sarežģītāk iestrādāt ar roku darbu (šādi darbi veicami ielu posmos ar sarežģītu konfigurāciju) (sk. lietas 2.sējuma 117-119.lapu.). No publiski pieejama pētījuma ,Bitumena funkcionālo grupu un modificējošo piedevu ietekme uz asfaltbetona kompozītu struktūrveidošanās procesiem un ilgmūžību” izriet, ka polimēru ievadīšana bitumenā ļauj ievērojami uzlabot bitumena īpašības, tomēr atkarībā no polimēra ķīmiskās uzbūves un bitumena funkcionālo grupu sastāva, modifikācija ne vienmēr var novest pie pozitīva rezultāta (pieejams: http://lvceli.lv/wp- content/uploads/2015/02/Petij ums. _Bitumena_funkcionalo_grupu_unjn°dif\'icej oso _piedevu_ietekmes_izpete_uz_asfaltbetona_kompozitu._struk turveidosanas_procesiem_un_ilgmuzibu.. .pdf; skatīts: 09.03.2017.).
Ņemot vērā minēto, secināms, ka asfaltbetons ar polimerizētu bitumenu un asfaltbetons bez polimerizēta bitumena ir atšķirīgi materiāli. Tādējādi ir pašsaprotams, ka gadījumos, kad pasūtītājs vēlējies, lai tiek izmantots tieši asfaltbetons ar šādu īpašu - modificētu (polimerizētu) - bitumenu, uz to ir skaidri norādīts darbu sarakstos. Attiecīgi gadījumos, kad šādas norādes darbu sarakstos nav, pasūtītājs nav paredzējis izmantot asfaltbetonu ar modificēto bitumenu, un tādā gadījumā darbos izmantojams asfaltbetons ar nemodificētu bitumenu.
[13] Pieteicēja norāda, ka tiesa nav ņēmusi vērā Augstākās tiesas atziņas lietā Nr. SKA-139/2008, proti, ka gadījumā, kad tas, ko saprot gribas izteikuma adresāts, neatbilst tam, ko gribējis pateikt gribas izteicējs, priekšroka dodama tiesību drošības un prognozējamības principam, kurš izteikuma adresāta interešu aizsardzības nolūkos liek uzskatīt, ka adresātam saistošs ir izteikums, kādu tas varēja saprast kā gribas izteicēja gribu (sk. Augstākās tiesas 2008.gada 29.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-139/2008 (A42240305) 15.1.apakšpunktu). Pieteicēja norāda, ka attiecībā uz asfaltbetona saistvielu nolikumā neesot bijusi izvirzīta konkrēta, nepārprotama prasība, tādēļ pieteicēja vadījās no savas izpratnes par strīdus prasību.
Šajā sakarā Augstākā tiesa norāda, ka nav pamata domāt, ka ikvienā gadījumā, kad atsevišķa pretendenta un pasūtītāja izpratne par nolikuma prasību saturu atšķiras, priekšroka dodama tai nolikuma izpratnei, kādu pārstāv konkrētais pretendents. Nozīme ir tam, kā pretendenti - gribas izteikuma adresāti - prasības objektīvi varēja saprast kā pasūtītāja gribu.
Pirmās instances tiesa secināja, ka citiem pretendentiem nolikuma izpilde šajā ziņā nav sagādājusi grūtības vai jautājumus par to, kā konkrētās prasības protamas. Pieteicējas kā personu apvienības sastāvā ietilpstošajām personām ir pieredze konkrētajā (ceļu būvniecības) nozarē un tām būtu jāzina praksē lietotie termini un apzīmējumi. Arī Augstākajai tiesai nerodas šaubas, ka pretendenti - ceļu būvniecības nozarē strādājoši uzņēmumi ar pieredzi līdzīga veida iepirkumos - objektīvi varēja saprast, ka norādes uz izmantojamo asfaltbetona saistvielu trūkums liecina par pasūtītāja vēlmi, lai tiktu izmantots asfaltbetons ar nemodificētu bitumenu jeb lai netiktu izmantots asfaltbetons ar polimerizētu bitumenu. Proti, pretendenti objektīvi varēja saprast, ka objektos, par kuriem nolikumā nav norādīts, ka jāizmanto modificēts bitumens, šāda saistviela nav izmantojama. [..]
[16] Pievēršoties jautājumam par pieteicējas piedāvājuma atbilstību nolikumam norādāms turpmākais.
Ņemot vērā lietā konstatētās atšķirības starp modificētu bitumenu un nemodificētu bitumenu, ir acīmredzams, ka tās vērtējamas kā dažādas saistvielas. Modificēts bitumens nav pielīdzināms nemodificētam bitumenam un otrādi. Līdz ar to apstāklis, ka pieteicēja paredzēja izmantot asfaltbetona maisījumu ar polimerizēto bitumenu arī tajos objektos, par kuriem darbu sarakstos nav norādes par izmantojamo bitumeni, nozīmē, ka pieteicējas piedāvājums neatbilst nolikuma prasībām.