Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uzdotais jautājums ir jāsaprot kā tāds, ar kuru tiek jautāts, vai Direktīvas 2004/18 2. pants un 23. panta 2. un 8. punkts, kā arī LESD 34. pants, to lasot kopā ar LESD 36. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu klauzulu publiskā iepirkuma tehniskajās specifikācijās, ar kuru atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurai pieder līgumslēdzēja iestāde, ir pieprasīts, lai no plazmas izgatavotās zāles, par kurām ir konkrētais publiskais iepirkums, būtu ražotas no šajā dalībvalstī iegūtas plazmas.
68. Jākonstatē, ka šajā gadījumā valsts izcelsmes prasība ir neizbēgami diskriminējoša. Faktiski pienākums prioritāri iepirkt zāles, kas izgatavotas no Slovēnijā iegūtas plazmas, liedz visiem uzņēmumiem, kuru rīcībā ir zāles, kas izgatavotas no citā Savienības dalībvalstī iegūtas plazmas, veiksmīgi iesniegt piedāvājumu tādās publiskā iepirkuma procedūrās, kādu ir izsludinājusi šī slimnīca.
69. Šajā sakarā ir jānorāda, ka Direktīvā 2004/18, kā atgādinājis arī ģenerāladvokāts savu secinājumu 94. punktā, izsmeļoši nav saskaņoti visi aspekti saistībā ar preču brīvu apriti. Šis konstatējums it īpaši izriet no šīs direktīvas 23. panta 8. punkta, jo tajā ir akceptēts, ka tehniskās specifikācijas varētu tikt pamatotas ar tirgus priekšmetu.
70. Turklāt, pirmkārt, līgumslēdzēja iestāde pamatlietā ir pakļauta prasībām par publiskā iepirkuma organizēšanu, proti, prasībām, kas izriet no Direktīvas 2004/18 2. panta un 23. panta 2. un 8. punkta, un, otrkārt, tai ir jāņem vērā Direktīvas 2001/83 110. pants, saskaņā ar kuru dalībvalstis veic visus lietderīgos pasākumus, lai veicinātu Savienības pašpietiekamību cilvēka asins un plazmas jomā. Šajā pēdējā minētajā normā ir paredzēts, ka šādā nolūkā dalībvalstis veicina asins un plazmas brīvprātīgu bezmaksas nodošanu un veic lietderīgus pasākumus, lai attīstītu to zāļu ražošanu un lietošanu, kas iegūtas no brīvprātīgi un bez maksas nodotām asinīm un plazmas.
71. Attiecībā uz to dalībvalstu kompetenci un atbildību, it paši saistībā ar asins ziedojumiem, uz kurām attiecas LESD 168. panta 7. punkts, veselības politikas jomu, veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes vadību, kā arī ar to saistīto līdzekļu piešķiršanu, ir jākonstatē, ka, īstenojot savu kompetenci, tostarp publisko iepirkumu jomā, dalībvalstīm ir jāievēro Savienības tiesības, it īpaši normas par preču brīvu apriti (šajā ziņā skat. spriedumu, 2008. gada 11. septembris, Komisija/Vācija, C‑141/07, EU:C:2008:492, 22.–25. punkts un tajos minētā judikatūra).
72. No tā izriet, ka gan attiecībā uz diskriminējošiem preču brīvas aprites ierobežojumiem, gan attiecībā uz to pamatojuma iemesliem pamatlietā norādītā pārbaude par valsts izcelsmes prasības ievērošanu, saskaņā ar kuru no plazmas izgatavotām zālēm jābūt ražotām no Slovēnijā iegūtas plazmas, nenozīmē tikai novērtēšanu saistībā ar Direktīvu 2004/18, bet tajā ir jāņem vērā arī primāro tiesību normas.
73. Attiecībā uz Direktīvu 2004/18 šī sprieduma 68. punktā norādītais secinājums ir pietiekams, lai konstatētu, ka nav ievērots tās 2. pants, kurā līgumslēdzējai iestādei ir prasīts attiekties pret visiem saimnieciskās darbības subjektiem vienādi – nediskriminējoši.
74. Turklāt jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 2004/18 23. panta 2. punktu tehniskajām specifikācijām, kuras figurē publiskā iepirkuma materiālos, ir jāsniedz pretendentiem vienādas piekļuves iespējas un ar tām nedrīkst tikt radīti nepamatoti šķēršļi publiskā iepirkuma līgumu atvēršanai konkurencei.
75. Tomēr šķiet, ka minētās direktīvas 23. panta 8. punktā norādītie nosacījumi nav izpildīti tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā.
76. No šīs pēdējās minētās Direktīvas 2004/18 normas skaidri izriet, ka tehniskajās specifikācijās konkrēts avots var tikt pieminēts tikai tad, ja to attaisno publiskā iepirkuma priekšmets, un tas var tikt atļauts tikai izņēmuma gadījumos. Katrā ziņā atsauce uz tādu tehnisku specifikāciju kā, piemēram, konkrēts avots vai izcelsme, ir jāpapildina ar jēdzieniem “vai ekvivalents” (šajā ziņā skat. spriedumu, 1988. gada 22. decembris, Komisija/Īrija, 45/87, EU:C:1988:435, 22. punkts).
77. Attiecībā uz pamatlietu slimnīca, vispirms noteikusi valsts izcelsmes prasību, tai nepievienojot jēdzienu “vai ekvivalents”, varēja ne tikai atturēt tos saimnieciskās darbības subjektus, kuru rīcībā ir pretendentu zālēm analogas zāles, bet arī traucēt importa plūsmai tirdzniecībā starp dalībvalstīm, rezervējot to zāļu tirgu, kas ir izgatavotas no Slovēnijā iegūtas plazmas, tikai Institūtam. Šādi rīkojoties, slimnīca nav ievērojusi nedz Direktīvas 2004/18 2. pantu, nedz šīs direktīvas 23. panta 2. un 8. punktu, nedz LESD 34. pantu (skat. pēc analoģijas spriedumu, 1995. gada 24. janvāris, Komisija/Nīderlande, C‑359/93, EU:C:1995:14, 27. punkts). [..]
104. Līdz ar to uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/18 2. pants un 23. panta 2. un 8. punkts, kā arī LESD 34. pants, to lasot kopā ar LESD 36. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu klauzulu publiskā iepirkuma tehniskajās specifikācijās, kurā atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurai pieder līgumslēdzēja iestāde, ir pieprasīts, lai no plazmas izgatavotās zāles, par kurām ir konkrētais publiskais iepirkums, būtu ražotas no šajā dalībvalstī iegūtas plazmas.