Birojs nepamatoti uzskata, ka tam nebija pašam jāpārbauda piesaistīto speciālistu sniegto pakalpojumu skaits, jo pieteicēja to neesot apstrīdējusi.
No pieteicējas apstrīdēšanas iesnieguma ir saprotams, ka pieteicēja nepiekrīt secinājumam, ka trešās personas speciālisti snieguši vairāk pakalpojumu nekā pieteicējas speciālisti.
Vispārīgi, ja pretendents iebilst pret iestādes secinājumiem, būtu loģiski sagaidāms, ka tas savus iebildumus pamato ar norādēm uz konkrētiem apstākļiem, kas ļauj apšaubīt iestādes secinājumus. Tomēr jāņem vērā, ka konkrētajā gadījumā pasūtītājas lēmumā norādītais pamatojums ir lakonisks un satur tikai galīgo secinājumu par to, kurš pretendents sniedzis vairāk pakalpojumu, bet neatklāj pasūtītājas veiktos aprēķinus. Turklāt pat tad, ja šie aprēķini būtu atklāti, pretendentiem nav pieejams attiecīgo datu izcelsmes avots, jo, kā noskaidrots, pasūtītāja ziņas par pakalpojumu skaitu ieguva savos arhīva dokumentos un darba materiālos. Tas objektīvi var būt šķērslis konkrētu un detalizētu iebildumu izteikšanai par pasūtītājas konstatēto pakalpojumu skaitu. Šādos apstākļos nav taisnīgi pretendentam pārmest, ka tas neizvirza konkrētus iebildumus pret pasūtītājas veikto aprēķinu. [..]
Nolikumā nav noteikts, kādu informāciju pasūtītāja ņems vērā, nosakot speciālistu sniegto pakalpojumu skaitu saskaņā ar nolikuma 37.punktu. [..]
No lietas materiāliem izriet, ka sākotnēji pretendenti piedāvājumam bija pievienojuši piesaistīto speciālistu pieredzes aprakstus. Pasūtītāja esot lūgusi pretendentus izskaidrot pieredzes aprakstos norādīto pakalpojumu skaitu. Kā pasūtītājas pārstāvis paskaidroja tiesas sēdē, no iesniegtajiem pieredzes aprakstiem nevarēja precīzi noteikt, kurš sniedzis vairāk pakalpojumu, tādēļ uzreiz neesot bijis iespējams saskaitīt visus pakalpojumus. Iepirkuma komisija nolēmusi ņemt vērā iestādes darba uzskaites materiālus, kuros norādīts sniegto pakalpojumu skaits dažādās pasūtītāja filiālēs. Proti, pasūtītāja savā arhīvā pārbaudījusi SIA „Apmācību aģentūra” piesaistīto speciālistu sniegto pakalpojumu skaitu, kuru sniegšanas vieta ir norādīta kādā no pasūtītājas filiālēm Tā rezultātā pasūtītāja esot ieguvusi informāciju, ka konkrētie speciālisti ir snieguši ievērojami vairāk pakalpojumu, nekā ir norādīts to pieredzes aprakstā. Piemēram, kāds no speciālistiem esot sniedzis 118 pakalpojumu, nevis 18 pakalpojumus, kā norādīts pieredzes aprakstā (sk. lietas 1.sēj. 15.lp.). Pasūtītāja norādījusi, ka tāpat esot pārbaudīts pieteicējas piesaistīto speciālistu darba pieredzes aprakstā norādīto pakalpojumu skaits, taču tas nemainījās. Nosakot uzvarētāju, pasūtītāja esot vadījusies gan no piedāvājumos norādītās informācijas, gan no savā rīcībā esošajām ziņām.
Tātad pasūtītāja ir ņēmusi vērā pretendentu piedāvājumos nenorādītu informāciju, proti, informāciju, kas jau atradusies pašas pasūtītājas rīcībā. No pretendentu sniegtās informācijas nav bijis iespējams skaidri noteikt pakalpojumu skaitu, un tas liecina par pretendentu atšķirīgu izpratni par pakalpojumu skaita noteikšanas metodiku. Papildu informācija ņemta vērā tikai attiecībā uz tādiem pakalpojumiem, ko pretendenti snieguši šai pasūtītājai, lai gan nolikumā bija izvirzītas vispārīgas pieredzes prasības un pretendenti bija norādījuši arī citiem pakalpojumu saņēmējiem sniegtos pakalpojumus, kuru skaitu savukārt pasūtītāja atsevišķi nepārbaudīja un nekoriģēja. Tādējādi varēja tikt radītas nepamatotas priekšrocības pretendentam, kurš jau iepriekš vairāk sadarbojies tieši ar konkrēto pasūtītāju, kas no vienlīdzīgas attieksmes principa viedokļa nav pieļaujams.
[13] Veids, kādā pasūtītāja noteica pretendentu piesaistīto speciālistu sniegto pakalpojumu skaitu, bija zināms jau sūdzības izskatīšanas laikā Iepirkumu uzraudzības birojā, jo pasūtītājas pārstāvis uz to norādīja iesnieguma izskatīšanas sēdē, un tas ir atspoguļots biroja lēmumā.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 84.panta sestās daļas pirmo teikumu Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz tā iesniedzēja un dalībnieku minētajiem faktiem, pasūtītāja paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu. Augstākā tiesa iepriekš atzinusi, ka biroja komisijai savā darbā jāievēro objektīvās izmeklēšanas princips, tā neaprobežojas tikai ar tiem faktiem un pierādījumiem, kurus iesniegušas puses, bet ir tiesīga tos pieprasīt arī pēc savas iniciatīvas. Arī mutvārdu procesa laikā konstatētajiem būtiskajiem lietas apstākļiem var būt izšķiroša nozīme, pieņemot lēmumu lietā. Komisija lēmumu pieņem, vadoties no tiem apstākļiem, kas noskaidroti lietas izskatīšanas gaitā (sk. Augstākās tiesas 2005.gada 22.februāra sprieduma lietā Nr. SKA?30/2005 (C32243303) 10.5.apakšpunktu).
Tādējādi neatkarīgi no tā, vai pieteicēja savā sūdzībā bija norādījusi uz iespējamiem pārkāpumiem tieši saistībā ar veidu, kādā noteikts pakalpojumu skaits, birojam, uzzinot par to lietas izskatīšanas gaitā, bija pamats pašam izvērtēt iepirkuma procedūras tiesiskumu arī no šāda aspekta.