piesaistīt trīs vadītājus, un tas, ka jau sākotnēji nav skaidri noteikts konkrēts vadītāju skaits, neļauj sagatavot Publisko iepirkumu likuma mērķiem atbilstošu piedāvājumu. To pieteicēja skaidro tādējādi, ka, plānojot darbaspēka izmaksas par trim vadītājiem, pakalpojumi tiek nepamatoti sadārdzināti, tādējādi pārkāpjot valsts budžeta līdzekļu efektīvas izmantošanas principu. Pieteicēja arī norāda, ka, tā kā vispārīgās vienošanās dalībniekiem netiek nodrošināts vienmērīgs darba sadalījums, šāda prasība ir ekonomiski nepamatota un neracionāla.
Kā pamatoti norādīts biroja paskaidrojumos, šie pieteicējas iebildumi ir ekonomiska rakstura. Publiskā iepirkuma procedūras piemērošanas mērķis nav pretendentu ekonomisko vai saimniecisko interešu apmierināšana. Pretendenta atbildība ir izvērtēt potenciālos ekonomiskos ieguvumus un riskus, iesaistoties līgumiskās attiecībās publiskā iepirkuma rezultātā (sal. Augstākās tiesas 2015.gada 18.septembra lēmuma lietā Nr. SKA-1209/2015 7.punkts).
Arī prasību ekonomiskā pamatotība, raugoties no pasūtītāja skatpunkta, nav pārbaudāma, izvērtējot iepirkuma procedūras tiesiskumu. Mērķis efektīvi izmantot valsts un pašvaldību līdzekļus (Publisko iepirkumu likuma 2.panta 3.punkts) ir saistīts ar normām, kas reglamentē pretendenta izvēles kritērijus, kā arī tiesības noraidīt nepamatoti lētus piedāvājumus. Tiesas uzdevums nav pārliecināties, ka pasūtītājam konkrētais iepirkums ir ekonomiski nepieciešams vai lietderīgs. Konstatējot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumus, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 288.panta pirmajai daļai var pieņemt blakus lēmumu, taču šā iemesla dēļ nevar atzīt iepirkuma komisijas lēmumu par prettiesisku (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 29.maija sprieduma lietā Nr. SKA?122/2015 (A420341613) 7.punktu un tajā norādīto judikatūru).