Vispārīgā vienošanās ir no Eiropas Savienības publisko iepirkumu tiesībām pārņemts Publisko iepirkumu likumā iedzīvināts tiesību instruments. [..]
Konkrētā iepirkuma izsludināšanas laikā vēl nebija beidzies termiņš, līdz kuram direktīva 2014/24/ES bija jāievieš dalībvalstu normatīvajos aktos, un attiecīgs regulējums Latvijā vēl nebija stājies spēkā. Tādēļ turpmāk šajā lietā vispārīgā vienošanās tiks aplūkota saskaņā ar direktīvas 2004/18/EK un Publisko iepirkumu likuma, kas bija spēkā līdz 2017.gada 28.februārim, normām.
[9] Direktīvā vispārīgās vienošanās apzīmēšanai izmantots jēdziens „pamatnolīgums”. Ar to tiek saprasts nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti (1.panta piektā daļa). Līdzīga vispārīgās vienošanās definīcija ir ietverta Publisko iepirkumu likuma 1.panta 15.punktā. Proti, vispārīgā vienošanās ir tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu).
Vispārīgās vienošanās jēga ir ļaut pusēm noteikt darījumu slēgšanas kārtību pirms konkrētiem pasūtījumiem nākotnē, kas ļauj ātrāk veikt procedūru un samazināt izdevumus, kad pasūtījums patiešām kļūst nepieciešams. Vispārīgā vienošanās praksē bieži tiek izmantota, kad līgumslēdzējai iestādei ir atkārtota vai ilgstoša vajadzība iegādāties konkrētus produktus vai pakalpojumus, piemēram, kancelejas preces, datorus vai apkopes pakalpojumus, un, jo īpaši, kad līgumslēdzēja iestāde nezina konkrētu vajadzību apjomu vai to rašanās laiku (sk. Arrowsmith S. The Public Sector Directive 2004/18 - Contract Award Procedures. In: EU Public Procurement Law: an Introduction, ed. Arrowsmith S., chapter 6, 2010, p. 213, 214; pieejams:https://www.nottmgham.ac.uk/pprg/documentsarchive/asialmkmaterials/eupublicprocurementlaw\'mtroduction.pdf).
Tātad vispārīgā vienošanās ir vienošanās par to, kā tiks slēgti publiskā iepirkuma līgumi preču vai pakalpojumu iegādei noteiktā laika posmā nākotnē.
[10] Publisko iepirkumu likuma 65.pantā pārņemti direktīvas 2004/18/EK 32.panta noteikumi par vispārīgās vienošanās piemērošanu.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 65.panta pirmo daļu, lai noslēgtu vispārīgo vienošanos, pasūtītājs ievēro šajā likumā paredzētās iepirkuma procedūras visās stadijās līdz pat līgumu noslēgšanai vispārīgās vienošanās ietvaros. Pasūtītājs nosaka vispārīgās vienošanās dalībniekus, ņemot vērā noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.
Saskaņā ar panta piekto daļu, ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vienu piegādātāju, šīs vienošanās ietvaros līgumus slēdz saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem. Lai noslēgtu šos līgumus, pasūtītājs var konsultēties ar piegādātāju rakstveidā, ja nepieciešams, pieprasot papildināt piedāvājumu.
Panta sestā daļa noteic: ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vairākiem piegādātājiem, to skaits nedrīkst būt mazāks par trim, ja vien konkrētajā tirgū darbojas pietiekams skaits piegādātāju, kuri atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, vai ja ir iespējams saņemt pietiekamu skaitu atbilstošu piedāvājumu.
Savukārt panta septītā daļa noteic: ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairākiem piegādātājiem, konkrētos līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz, piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus un atkārtoti neizvērtējot piedāvājumus. Ja vispārīgās vienošanās noteikumos nav paredzēti visi nepieciešamie nosacījumi un piedāvājumi jāizvērtē atkārtoti, šos noteikumus papildina, pamatojoties uz tiem pašiem (ja nepieciešams, sīkāk regulētiem) noteikumiem vai arī citiem noteikumiem atbilstoši vispārīgās vienošanās specifkācijām saskaņā ar šādu procedūru:
1) lai noslēgtu konkrēto līgumu, pasūtītājs rakstveidā konsultējas ar piegādātājiem, kas spēj izpildīt šo līgumu;
2) pasūtītājs nosaka termiņu, kas ir pietiekams attiecīgā piedāvājuma iesniegšanai, ņemot vērā tādus faktorus kā līguma priekšmeta sarežģītība un nepieciešamais laiks piedāvājumu sagatavošanai;
3) pretendents iesniedz piedāvājumu rakstveidā, un tā saturs paliek konfidenciāls līdz iesniegšanai noteiktā termiņa beigām;
4) pasūtītājs konkrēto līgumu slēdz ar to pretendentu, kurš ir iesniedzis atbilstošāko piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājuma izvēles kritēriju, kas noteikts vispārīgās vienošanās specifkācijās.
No minētajām normām izriet, ka vispārīgo vienošanos pasūtītājs var slēgt ar vienu vai vairākiem piegādātājiem, un ir iespējamas vispārīgās vienošanās, kas paredz visus noteikumus, un tādas vienošanās, kuras neparedz visus noteikumus.
Kā norādīts Eiropas Komisijas skaidrojumā par direktīvas regulējumu, ja vispārīgā vienošanās paredz visus noteikumus, starp pusēm nav jāslēdz jauna vienošanās, piemēram, piemērojot sarunas vai iesniedzot jaunu piedāvājumu. Savukārt vispārīgā vienošanās, kas neparedz visus noteikumus, jau pēc definīcijas ir nepilnīga - šī veida vienošanās nesatur konkrētus noteikumus, lai pasūtījumus saskaņā ar šo vienošanos varētu noslēgt bez turpmākas vienošanās starp pusēm Pārējie nepieciešamie noteikumi nosakāmi vēlāk, atsākot sacensību daudzpusējas vispārīgās vienošanās ietvaros vai konsultējoties ar vienīgo komersantu. Direktīva nenosaka konkrētus aspektus, kam jābūt noregulētiem jau sākotnēji. Arī cenai nav obligāti jābūt noteiktai pamatnolīgumā. Pamatnolīguma definīcija var ļaut domāt citādi, taču iespēja nenoteikt cenu tiek pieņemta par pašsaprotamu direktīvas 54.panta otrajā daļā (saskaņā ar kuru noteiktos apstākļos var rīkot elektronisku izsoli atklātā konkursā starp pamatnolīguma dalībniekiem) (sk. European Comission Directorate General Internai Market and Services. Explanatory Note - Framework Agreements - Classic Directive, 2006, p.3, 6; pieejams: http://ec.europa.eu/geninfo/query/resultaction.jsp?
QueryText=Explanatory+Note%3A+Framework+Agreements+%E2%80%93+Classic+Directive&ibtSearch=Search&swlang=en).
[11] Tātad vispārīgā vienošanās ļauj pasūtītājam izvēlēties potenciālos sadarbības partnerus vispārīgi paredzamu pasūtījumu izpildei nākotnē, kuru būtiskās sastāvdaļas un izpildes nianses vēl, iespējams, nav pilnībā zināmas un var būt atkarīgas no apstākļiem, kas pastāvēs tad, kad radīsies nepieciešamība pēc precēm vai pakalpojumiem. Ja vispārīgā vienošanās nesatur visus līguma slēgšanas noteikumus, tie nosakāmi tad, kad rodas reāla vajadzība pēc pakalpojumiem vai precēm Tādā gadījumā starp pretendentiem turpinās cīņa par tiesībām noslēgt konkrēto iepirkuma līgumu.