Lai arī kasācijas sūdzībā uz to nav norādīts, atzīstams, ka tiesa pieļāvusi procesuālu pārkāpumu arī tādējādi, ka lietā atbildētāja pusē nav pieaicināta arī pasūtītāja.
Augstākās tiesas judikatūrā atzīts, ka lietās, kurās pārsūdzēts biroja lēmums iepirkuma lietā, tiesai lietā jāpieaicina ne tikai birojs, bet arī pasūtītājs. Minētais pamatojams ar to, ka, pārbaudot biroja lēmuma tiesiskumu, pēc būtības tiek izvērtēta pasūtītāja rīcība. Šā izvērtējuma rezultātā izdarīts secinājums par pasūtītāja rīcības prettiesiskumu var radīt pamatu iepirkuma procedūrā iesaistīto personu zaudējumu atlīdzināšanai (sk. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 1.panta pirmo daļu un 4.panta pirmo daļu). Savukārt, atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 85.4panta trešajai daļai, birojs neatbild par pasūtītāja nodarītajiem zaudējumiem. Tādēļ pasūtītājs ir pieaicināms piedalīties arī administratīvajā procesā tiesā, turklāt ne tikai lietā, kuras ietvaros tiek prasīts atlīdzināt zaudējumus, bet arī lietā, kuras ietvaros tiek tikai izvērtēts, vai pasūtītāja rīcība vai pieņemtais lēmums bijis tiesisks, jo tam var būt tieša ietekme uz pasūtītāja mantisko atbildību par personām nodarītajiem zaudējumiem (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 1.jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-368/2013 (A420769710) 7. un 8.punktu).