Izskatāmajā lietā pieteikums tiesā iesniegts par Lēmumu, ar kuru pieteicējas iesniegumu atteikts pieņemt izskatīšanai. Lēmums pamatots ar Publisko iepirkumu likuma 83.\'panta pirmās daļas 1. un 3.punktu (šeit un turpmāk tiesību normas, kas bija spēkā iepirkuma izsludināšanas brīdī), norādot, ka iesniegums neatbilst Publisko iepirkuma likuma 83.panta pirmās, otrās, trešās vai ceturtās daļas prasībām, un iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas pieteicējas prasības apmierināšanai. [..]
[10] Pieteicēja nepiekrīt konkursa nolikumā pievienotā līguma projektā paredzētajiem līgumsodiem ar izpildītāja saistību neievērošanu un uzskata, ka noteiktie līgumsodi ir nesamērīgi, nemotivējoši un noteikti dubultā par vienu un to pašu pārkāpumu.
Tiesa norāda, ka Birojs Lēmumā ir pamatoti norādījis, ka attiecībā uz iepirkuma līgumā ietvertajiem nosacījumiem ir attiecināms Civillikuma regulējums un tie nepakļaujas publisko tiesību regulējumam. Līdz ar to iepirkuma līgumā ietverto nosacījumu, tai skaitā līgumsoda apmēra, izvirzīšanas pamatotība un to atbilstība Civillikuma prasībām iestādē administratīvā procesa ietvaros nav vērtējama, ja vien tā nav saistīta ar Publisko iepirkumu likuma 2.pantā noteikto principu vai citu Publisko iepirkumu likuma normu pārkāpumu, kā arī nav acīmredzami pretrunā ar pušu vienlīdzības principa ievērošanu. Tādējādi iepirkuma līgumā noteiktā līgumiskā regulējuma izvērtēšana ir ārpus ar likumu noteiktās Biroja un attiecīgi arī iesniegumu izskatīšanas komisijas kompetences, un iesniegumu izskatīšanas komisija, vērtējot iepirkuma līguma projekta iekļauto nosacījumu atbilstību Publisko iepirkumu likuma 67.panta regulējumam, izvērtē, vai šādi līguma noteikumi vispārīgi ir pieļaujami, ievērojot Civillikuma regulējumu.
Uz minēto faktu ir norādījusi arī Augstākā tiesa, proti, publiskā iepirkuma rezultātā parasti tiek slēgts iepirkuma līgums, kuram tiek piemēroti vispārējie civiltiesību noteikumi (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 8.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-30/200711.2.apakšpunktu).
[11] Papildus tiesa nekonstatē, ka līgumsoda iekļaušana līgumā ir pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma normām. Līgumsods ir saistību pastiprinājums un līgumsodu personai ir jāmaksā tikai tādā gadījumā, ja tā nepilda vai nepienācīgi pilda savas uzņemtās saistības pret otru pusi. Pārbaudot konkursa pielikumam pievienoto līguma projektu, tiesa konstatē, ka līgumsods ir paredzēts gadījumos, ja kāda no līgumslēdzēja pusēm nav pildījusi uzņemtās saistības. Nav konstatējams, ka līgumsods tiktu piemērots nevajadzīgi un nebūtu pamatots.
Kā to ir norādījis arī Birojs Lēmumā, līgumsoda noteikšana līgumā nav saistāma ar līguma priekšmeta izpildi, proti, līgumsods to neietekmē. Un pilnīgi noteikti, līgumsoda noteikšana līgumā nav uzskatāma par konkurences ierobežojumiem, jo līgumsods līgumā visiem pretendentiem ir noteikts vienāds. Tiesa nekonstatē, ka līguma projektā būtu norādīti atšķirīgi līgumsoda apmēri atkarībā no pretendenta.
Pieteicējas pārstāvji tiesas sēdē uzsvēra pieteikumā norādīto, ka tik nekonkrēta līgumsoda noteikšana ir pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma 2.pantā norādītajiem mērķiem. [..]
Kopsakarā ar iepriekšējo pieteicējas apsvērumu tiesa par nozīmīgu atzīst pasūtītāja vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes nodrošināšanu šajā iepirkuma procesā. Proti, saņemot pretendentu iebildumus un jautājumus par līguma projektā ietverto līgumsodu apmēriem, Ārlietu ministrija ar 2016.gada 20.jūruja vēstuli aicināja pretendentus uz sanāksmi 2016.gada 21.jūnijā, lai apspriestu saņemtos ierosinājumus grozīt slēgtā konkursa uzaicinājuma līguma projektu (lietas 1.sējuma 270.lapa). No pasūtītāja iepirkuma komisijas 2016.gada 21 .jūnija sēdes protokola tiesa konstatē, ka minētajā sēdē piedalījās arī pieteicējas pārstāvji, kas informēja, ka līguma projektā iekļautie līgumsodi ir nesamērīgi vai pat noteikti dubultā apjomā, un lūdza skaidrot Ārlietu ministriju, kāpēc tik būtiski ir mainījusies līgumsodu piemērošanas kārtība, salīdzinot ar iepriekšējo divu ciklu līgumiem. Pasūtītāja pārstāve paskaidroja, ka līgumsodi par līgumsaistību nesavlaicīgu vai nepienācīgu izpildi ir samērīgi, nav noteikti dubultā apjomā un pilnībā atbilst Civillikumā noteiktajam. Pasūtītāja pārstāve vērsa uzmanību, ka līgumsodi ir vienīgais mehānisms, kā pasūtītājs no savas puses var kontrolēt sekmīgu līguma izpildi, kā arī to, ka iepriekšējā cikla līgumā noteiktie līgumsodi un paredzētā atbildība neļāva pasūtītājam kontrolēt līguma izpildi tādā apmērā, lai tas pilnībā atbilstu tehniskās specifikācijas prasībām. Šajā sanāksmē pasūtītāja iepirkumu komisijas priekšsēdētājs lūdza pieteicēju, ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi attiecībā uz līguma projektu, tos iesniegt rakstveidā līdz 2017.gada 22.jūrujam (lietas 1.sējuma 272.lapa). No minētās sēdes protokola redzams, ka pasūtītājs ir uzklausījis pretendentu jautājumus, pat nācis pretī un devis iespēju iesniegt savus ierosinājumus attiecībā uz līguma projektu. Tātad pieteicējai tika dota iespēja iesniegt savus ierosinājumus līguma projekta tekstam par līgumsodiem. Tomēr pieteicēja neiesniedza savus ierosinājumus līguma projektam, bet gan atkārtoti izteica iebildumus par līgumsoda apmēru un uzdeva jautājumus par līgumsoda piemērošanu (lietas 1.sējuma 17.-19.lapa). Izvērtējot pieteicējas uzdotos jautājumus par līgumsodu piemērošanu, tiesa secina, ka tie saistīti ar konkrētu darbu, pakalpojumu izpildi un termiņiem, proti, tiem ir civiltiesisks raksturs, kas netiek pārbaudīts administratīvajā procesā.
Attiecībā uz pieteicējas apsvērumu, ka līgumsoda noteikšana ir pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma 2.panta 3.punktā norādītā mērķa par valsts līdzekļu efektīvas izmantošanas nodrošināšanas pārkāpumu, no pieteicējas paskaidrojumiem izriet, ka tai ir jāsadārdzina pakalpojuma izmaksas, jo jāiekļauj risks par līgumsoda piemērošanu. No minētā izriet, ka pieteicējas ieskatā Ārlietu ministrijai būtu pašai, maksājot lielāku pakalpojuma maksu, jākompensē piemērotie līgumsodi. Tiesa minēto apsvērumu uzskata par absurdu un noraidāmu.
Pieteicējas pārstāvji tiesas sēdē uzsvēra arī pieteikumā norādīto, ka tāda līgumsoda kā 25 000 euro par jebkādu iepirkuma līguma pārkāpuma gadījumu neatkarīgi no pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma apmēra, ir nesamērīga. Tiesa norāda, ka jebkāda līgumsoda noteikšana ir pasūtītāja kompetence. Atbilstoši Civillikuma Saistību tiesību otrajai apakšnodaļai “Līgumsods” normas neparedz līgumsoda apmēra ierobežošanu, tieši pretēji, atbilstoši 1717 .panta līgumsods nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma nepildīšanas.
[12] Ņemot vērā minēto, secināms, ka pieteicējas 2016.gada 28.jūmja iesniegums neatbilst Publisko iepirkumu likuma 83.panta ceturtās daļas
4. punkta prasībām, kā arī iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja prasības apmierināšanai vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms pēc būtības. Tādējādi Birojs atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 83.1panta pirmās daļas 1. un 3.punktam bija tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas. Līdz ar to lēmums ir pamatots un tiesisks, savukārt pieteikums noraidāms.