Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka atbilstoši Likuma regulējumam iepirkuma līguma projektā Pasūtītājam obligāti ir jāietver šā likuma 67.panta otrās daļas 1. - 8.punktā noteiktās prasības, savukārt attiecībā uz citu iepirkuma līgumu noteikumu ietveršanu iepirkuma līguma projektā Likums ir atstājis Pasūtītājam rīcības brīvību, vienlaikus nosakot, ka Pasūtītājam jānodrošina, lai iepirkuma līguma noteikumi nepārkāptu Likuma 2.panta 2. un 3.punktā nostiprinātos principus. Proti, Likums detalizēti nereglamentē iepirkuma līguma sagatavošanas jautājumus, un prasību noteikšanu attiecībā uz iepirkuma līguma slēgšanu ir atstājis pasūtītāja ziņā. Vienlaikus minētajā sakarā vērā ņemams ir Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.februāra spriedumā lietā Nr.SKA-30/2007 norādītais, ka, veicot publisko iepirkumu, pasūtītājs darbojas divās pakāpēs, proti, pirmajā tiek pieņemts publiski tiesisks lēmums par pasūtījuma piešķiršanu, bet otrajā pakāpē notiek šā lēmuma īstenošana privāttiesiskā ceļā - tiek slēgts iepirkuma līgums, kuram piemērojami vispārīgie civiltiesību noteikumi.
Ievērojot minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka, ciktāl uz Līguma projektu, tai skaitā tā 3.4.punktu ir attiecināms Likuma regulējuma tvērums, Pasūtītājs ir izpildījis Likuma prasības. Proti, nav pamata uzskatīt, ka Līguma projekta 3.4.punkts būtu pretrunā Likuma prasībām. Tāpat ir konstatējams, ka Līguma projekta 3.4.punkta noteikumi vienādi attiecas uz visiem pretendentiem un nerada priekšrocības kādam konkrētam pretendentam vai pretendentu lokam. Uz izskatāmo jautājumu ir attiecināms Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 14.janvāra lēmumā lietā Nr.SKA-134/2013 atzītais, proti, ka no Publisko iepirkumu likuma viedokļa nozīme ir vienīgi tam, vai pasūtītāja izvirzītās prasības ir vienlīdzīgas pret visiem pretendentiem un nav diskriminējošas; Pasūtītāja izvirzīto prasību ekonomisko lietderību un adekvātumu, ciktāl tas nediskriminē pretendentu vai nekropļo konkurenci, novērtē tieši pretendents, kurš izvēlas piedalīties iepirkumā vai arī nē un par kādu cenu, kā arī no iepriekš minētā sprieduma un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 22.marta rīcības sēdes lēmumā lietā SKA-410/2013 izrietošais, ka iepirkuma mērķis nav pretendentu ekonomisko interešu apmierināšana, tādēļ argumenti par to, ka iepirkuma piedāvājums personai noteiktos apstākļos var būt neizdevīgs, nav izšķiroši prasību tiesiskuma vērtējumā. Tāpat vērā ņemams ir Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015.gada 18.septembra rīcības sēdes lēmumā Nr. SKA-1209/2015 norādītais, ka pretendenta atbildība ir izvērtēt potenciālos ekonomiskos ieguvumus un riskus, iesaistoties līgumiskās attiecībās publiskā iepirkuma rezultātā.