Saskaņā ar 2017.gada 7.aprīļa piedāvājumu vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas sēdes protokolā Nr.17/3-1.4 (ziņojums) norādīto iepirkumu komisija, izskatot abu pretendentu piedāvājumus un iesniegtos detalizētos skaidrojumus, balstoties arī uz pieaicinātā eksperta atzinumu, ir atzinusi Iesniedzēja piedāvājumu par nepamatoti lētu šādu iemeslu dēļ: 1) saskaņā ar Likuma 48.panta pirmo prim daļu Pasūtītājs ir konstatējis, ka Iesniedzēja darba ņēmēju vidējā stundas tarifa likme ir mazāka par 80% no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī, ko apstiprina arī no VID saņemtais atzinums; 2) izvērtējot abu pretendentu piedāvājumus, secināms, ka lielākās cenu starpības ir darbaspēku atalgojumā un materiālu izmaksās; izvērtējot darba izpildes aprakstu, secināms, ka Iesniedzēja piedāvātais darbu veikšanas apraksts (pretēji otra pretendenta iesniegtajam) nevieš uzticību un pārliecību par rezultātu (piemēram Pasūtītājs norādījis vairākas izmaksu pozīcijas).
Attiecībā uz Iesniedzēja piedāvājuma pirmo noraidīšanas iemeslu jeb Likuma 48.panta pirmās prim daļas piemērošanu iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tikai apstāklis, ka vidējā stundas tarifa likme kādā no profesiju grupām ir mazāka par 80% vai nesasniedz valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā, nav pietiekošs pamats piedāvājuma atzīšanai par nepamatoti lētu un pretendenta noraidīšanai. Vērtējot piedāvājuma cenas pamatotību, ņem vērā arī konkrēto profesiju grupu, kuru stundas tarifa likmēs konstatēta neatbilstība, pārstāvēto darba ņēmēju iesaisti iepirkuma līguma izpildē vai iespējamo tiem izmaksātā atalgojuma ietekmi uz piedāvāto cenu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī norāda, ka no Likuma 48.panta otrās un trešās daļas izriet Pasūtītāja pienākums, pirmkārt, pieprasīt pretendentam (ne tikai VID) sniegt detalizētu skaidrojumu par atšķirību starp pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās un VID apkopotajiem datiem par darba ņēmēju vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās, un, otrkārt, konsultējoties ar pretendentu, izvērtēt minēto skaidrojumu. No lietas materiāliem šāda Pasūtītāja rīcība (iepirkumu komisijas) nav konstatējama.
Iesnieguma izskatīšanas sēdē Iesniedzēja pārstāvji arī vērsa uzmanību uz to, ka attiecīgais VID atzinums attiecas tikai uz vienu no Iesniedzēja kā personu apvienības dalībniekiem, proti, SIA “V.S. Būve Salons”, kas atbilstoši Iesniedzēja piedāvājumā iesniegtajam Sabiedrības līgumam iepirkuma līguma izpildē nodrošinās, galvenokārt, materiālu piegādi un transporta pakalpojumus, savukārt restaurācijas darbus veiks pašnodarbinātās personas, kuru algas pašsaprotamu iemeslu dēļ nevar pielīdzināt uzņēmumu darbinieku algām, kā arī to noslodzei ir sezonāls raksturs, atkarīgs no pasūtījumu apjoma un daudzuma. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, lai arī Pasūtītāja pārstāvji iesnieguma izskatīšanas sēdē atzina, ka lielākās izmaksu atšķirības abu Konkursa pretendentu piedāvājumos sastāda tieši darbaspēka izmaksas, lietas materiālos iztrūkst jebkādas informācijas par to, ka iepirkuma komisija būtu vērtējusi iespējamos iemeslus šīm atšķirībām, to iespējamību, pamatotību u.c. apstākļus.
Bez tam konstatējams, ka arī pretendenta uzņēmumu apvienības SIA “OM Design” un SIA “Yachtland” piedāvājumā iesniegtajās VID izziņās ir norādīts, ka gan SIA “OM Design”, gan SIA “Yachtland” darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes profesiju grupās ir mazākas par 80 % no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī, tomēr minētais Pasūtītāja ieskatā nav bijis par pamatu minētā pretendenta piedāvājuma atzīšanai par nepamatotu lētu, kā arī attiecībā par minēto pretendentu Pasūtītājs, pretēji Likuma 48.panta trešajā daļā noteiktajam, nav pieprasījis VID sniegt atzinumu par pretendenta darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes pamatotību atbilstoši pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju veiktajai saimnieciskajai darbībai.
Savukārt attiecībā uz Iesniedzēja piedāvājuma otro noraidīšanas iemeslu iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, lai arī iepirkumu komisija secinājusi, ka lielākās cenu starpības pretendentu piedāvājumos sastāda darbaspēku atalgojums un materiālu izmaksas, tomēr detalizētāks izvērtējums par to nepamatotību jeb neiespējamību iztrūkst, kas lielā mērā izskaidrojams ar apstākli, ka iepirkumu komisija nav devusi iespēju Iesniedzējam pierādīt sava piedāvājuma (attiecīgo izmaksu) pamatotību jeb spējas veikt darbus par piedāvātajām izmaksām. Minētā sakarā iesniegumu izskatīšanas komisija norāda uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā lietā Nr.SKA-574/2013 atzīto, ka konsultēšanās par visiem faktoriem, par kuriem pasūtītājs lūdzis skaidrojumu, ir obligāta šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procesa sastāvdaļa; tās nepiemērošanu nevar pamatot vai attaisnot ar to, ka pretendenta iesniegtais skaidrojums neatbilst pasūtītāja redzējumam par to, kādam tam būtu jābūt, vai ir pārlieku nekonkrēts; turklāt šīs neskaidrības par paskaidrojuma detalizācijas pakāpi būtu iespējams novērst tieši konsultāciju ceļā, noskaidrojot, vai patiešām par pretendenta piedāvāto cenu pasūtījumu nebūtu iespējams īstenot. Ievērojot minēto, spriedumā ir norādīts, ka ir acīmredzams, ka Likuma 48.panta trešās daļas jēga ir tieši precizēt nianses attiecībā uz cenas veidošanos, lai kliedētu pasūtītāja šaubas par cenas pamatotību; pieņemot, ka minētās normas piemērošanas priekšnoteikums ir pietiekami detalizēta paskaidrojuma iesniegšana, zustu šajā normā paredzētā konsultēšanās jēga. Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, tā kā iepirkumu komisija pie Iesniedzēja nav interesējusies nedz par tā darba ņēmēju, kuru vidējās stundas tarifa likmes neatbilst 80% no vidējām stundas tarifa likmēm valstī, atalgojuma ietekmi uz piedāvāto cenu un nav sniegusi iespēju tam sniegt paskaidrojumus par VID negatīvā atzinuma pamatojošiem apstākļiem, nedz arī par finanšu piedāvājuma izmaksu pozīcijām, par kuru pamatotību radās šaubas iepirkumu komisijai, tai nav pamata uzskatam, ka šīs nianses no iepirkumu komisijas puses būtu noskaidrotas un vērtētas.