Senāts, interpretējot Publisko iepirkumu likuma 83.panta pirmo daļu ir atzinis, ka subjektīvās tiesības iesniegt pieteikumu ir ne tikai tām personām, kuras pieteikušās konkursā, bet arī tām, kuras bija paredzējušas to darīt. Tomēr personu interese nedrīkst būt pārāk attālināta (sk. Senāta 2009.gada 12.jūnija lēmuma lietā Nr.SKA-472/2009 13.punktu).
Lai arī pieteikumā un blakus sūdzībā tieši nav norādīts, ka pieteicēja pieteiktos konkrētajam iepirkumam, ja iepirkuma procedūra būtu izsludināta, tomēr pieteicējas norādītais, ka pieteicēja nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem un tās rīcībā ir visi tehniskie līdzekļi, lai sniegtu šādu pakalpojumu, pietiekami skaidri norāda uz pieteicējas iespējamo interesi iegūt tiesības slēgt sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumu. Savukārt par iespējamu tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu, ko radījis varbūtējs tiesību normu pārkāpums, liecina pārējie pieteikumā norādītie apstākļi. Tādējādi atzīstams, ka pieteicēja ietilpst to personu lokā, kam piemīt subjektīvās tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par līguma atzīšanu par spēkā neesošu.