No lietas materiāliem un Pasūtītāja pārstāvju iesnieguma izskatīšanas sēdes laikā norādītā konstatējams, ka Iesniedzēja piedāvātā cena ievērojami atšķīrās no pārējo pretendentu piedāvātājām cenām un atšķīrās tieši tajās lokālās tāmes pozīcijās, par kurām Pasūtītājs ir pieprasījis Iesniedzējam papildu informāciju. Vienlaikus konstatējams, ka pārējo trīs pretendentu cenas ir salīdzinoši līdzīgas. Ievērojot minēto, iesniegumu izskatīšanas komisijai konkrētajā gadījumā nav pamata apšaubīt, ka Pasūtītājam nebija pamats pieprasīt no Iesniedzēja skaidrojumu.
No lietas materiāliem konstatējams, ka Pasūtītājs detalizētu paskaidrojumu attiecībā uz Iesniedzēja finanšu piedāvājumu ir pieprasījis 2017.gada 12.janvāra vēstulē Nr.1-14/18, papildus tam 2017.gada 13.janvāra vēstulē ir pieprasīts iesniegt izdruku no Valts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas par Iesniedzēja biedra „GTF” darba ņēmēju vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās. Vienlaikus, iepazīstoties ar lietas materiāliem un uzklausot Pasūtītāja pārstāju iesnieguma izskatīšanas sēdes laikā norādīto, konstatējams, ka Iesniedzējs nav iesniedzis Pasūtītājam ne 2017.gada 12.janvāra vēstulē Nr.1-14/18, ne arī 2017.gada 13.janvāra vēstulē pieprasīto informāciju. Tāpat no Iesniedzēja iesniegumā norādītā konstatējams, ka Iesniedzējs ir saņēmis abas iepriekš minētās vēstules.
Eiropas Savienības Tiesa vairākkārt (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2001.gada 27.novembra spriedumu lietā C-285/99 un C-286/99, 2012.gada 29.marta spriedumu lietā C-599/10) ir norādījusi, ka pretendentam ir jāspēj pasūtītāju pārliecināt, ka tas spēs pasūtījumu kvalitatīvi izpildīt atbilstoši savam lētajam piedāvājumam; ziņu jeb skaidrojuma pieprasīšana no pretendenta ir vērsta uz to, lai dotu iespēju pretendentam pamatot, ka viņa piedāvājums, lai arī tā cena ir zema, ir nopietns un īsts, un lai iepirkuma komisija kļūdaini nenoraidītu objektīvi izdevīgāko piedāvājumu. Tāpat arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2014.gada 31.marta spriedumā lietā SKA-26/2014 norādījis, ka „pieteicējai bija jāspēj pamatot, ka piedāvājums faktiski saskan ar tās spējām nodrošināt kvalitatīvu pakalpojuma sniegšanu; iztrūkstot šādam cenas veidošanas skaidrojuma pamatojumam, pasūtītājam un attiecīgi tiesai bija pamats apšaubīt pieteicējas piedāvājuma īstumu”.
No lietas materiāliem konstatējams, ka Pasūtītājs ir devis iespēju Iesniedzējam pamatot, ka tā piedāvājums, lai arī tā cena ir zema, ir nopietns un īsts. Attiecībā uz Iesniedzēja iebildumiem, ka termiņš pieprasītās informācijas sniegšanai bija nesamērīgi īss, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Iesniedzējs, konstatējot, ka Pasūtītāja noteiktajā termiņā informāciju tam nav iespējams iesniegt Pasūtītājam, nebija kavēts vērsties pie Pasūtītāja ar lūgumu pagarināt informācijas sniegšanas termiņu. No lietā pieejamās informācijas nav konstatējams, ka Iesniedzējs ar šādu lūgumu būtu vērsies pie Pasūtītāja. Arī Pasūtītāja pārstāvji iesnieguma izskatīšanas sēdes laikā atzina, ka gadījumā, ja šāds lūgums no Iesniedzēja puses būtu bijis izteikts, informācijas sniegšanas termiņš būtu pagarināts. Tāpat vērā ņemams ir arī Pasūtītāja norādītais, ka izdruku no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas ir iespējams iegūt dažu minūšu laikā, tomēr arī šī izdruka Pasūtītājam nav iesniegta.
Ņemot vērā minēto un iepriekš konstatēto, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka lietā esošie materiāli liecina par to, ka Iesniedzējs, neiesniedzot pieprasītos dokumentus, nav pamatojis sava piedāvājuma īstumu un nav kliedējis Pasūtītāja šaubas par tā spējām izpildīt iepirkuma līgumu. Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisijai nav pamata uzskatīt, ka Pasūtītājs nepamatoti atzinis Iesniedzēja piedāvājumu par nepamatoti lētu.