No iepirkuma komisijas 2017.gada 26.janvāra sēdes protokolā Nr.11 norādītā izriet, ka iepirkuma komisija, lai izvērtētu Iesniedzēja tehniskā piedāvājuma atbilstību, ir lūgusi Eksperta (SIA “Ceļu eksperts”) viedokli un, pamatojoties uz Eksperta viedokli, atzinusi, ka Iesniedzēja piedāvātais smilts materiāls ir neatbilstošs. Iepirkuma komisijas 2017.gada 26.janvāra sēdes protokolā Nr.11 kā neatbilstības pamats norādīts, ka nav iespējams pārliecināties par materiāla izcelsmi un kvalitāti (pievienotie atbilstības dokumenti ir pretrunīgi - pārbaudes veiktas pēc spēkā neesošiem standartiem, kā arī ieguves vietas sertifikātā un deklarācijā ir atšķirīgas); Iesniedzēja piedāvājumā iekļauts ražotāja apliecinājums, saskaņā ar kuru smilts pieejamība apliecināta no SIA “SkyLand” karjera “Ērmiķi”; atbilstoši SIA “Ceļu eksperts” izvērtējuma 1.punktam piedāvājumā nav iesniegti pietiekami dokumenti par salturīgās kārtas izbūvei izmantojamo materiālu no karjera “Ērmiķi”, tas ir, nav iesniegti pierādījumi par atradnē “Ērmiķi” iegūstamā materiāla atbilstību būvprojekta prasībām, ņemot vērā, ka pievienotais testēšanas pārskats nav saistāms ar atradni “Ērmiķi”, bet gan attiecas uz atradni “Kalnanšu karjers”; ņemot vērā minēto un to, ka atbilstoši iepirkuma dokumentos izvirzītajām prasībām piedāvājumā bija jāiesniedz gan ražotāja apliecinājums, gan attiecīgā materiāla atbilstības dokumenti (tehniskās specifikācijas), iepirkuma komisija secina, ka pretendenta tehniskais piedāvājums neatbilst Konkursa nolikuma 9.pielikumā izvirzītajām prasībām un pasūtītājs nevar pārliecināties par salizturīgās kārtas izbūvei izmantojamo materiālu.[..]
Iepazīstoties ar lietas materiāliem un uzklausot Pasūtītāja pārstāvju iesnieguma izskatīšanas sēdes laikā norādīto, konstatējams, ka iepirkuma komisija secinājumu, ka Iesniedzēja piedāvājumā nav iekļauti pierādījumi par atradnē “Ērmiķi” iegūstamā materiāla atbilstību būvprojekta prasībām, balstījusi uz apstākli, ka Pasūtītāja ieskātā smilts materiāls, par kuru ir iesniegts Testēšanas pārskats, ir iegūts no citas atradnes, proti, atradnes “Kalnanšu karjers”, līdz ar to Testēšanas pārskats nav saistāms ar atradi “Ērmiķi”. Savukārt iesniegumu izskatīšanas komisija, iepazīstoties ar Testēšanas pārskatā iekļauto informāciju, konstatē, ka šajā pārskatā nav norādīts, no kuras atradnes ir iegūts smilts paraugs, bet šajā Testēšanas pārskatā ir norādīts nekustamā īpašuma nosaukums, adrese un kadastra numurs.
Iesniedzēja iesniegumam pievienotā informācija (izdruka no Derīgo izrakteņu atradņu reģistra par Svētes pastā esošajām atradnēm) apliecina, ka Jelgavas rajona Svētes pagastā nav atradnes ar nosaukumu “Kalnanšu karjers”, bet ir atradne “Ērmiķi” un Ērmiķi 1980”, un atradne “Ērmiķi” netiek izmantota. Iesniedzēja iesniegumam pievienotā 2014.gada 8.augustā izsniegtajā derīgo izrakteņu atradnes pasē ar nosaukumu “Smilts-grants un smilts atradnes “Ērmiķi”” norādītā informācija liecina, ka “Kalna karjers” ir derīgo izrakteņu atradnes “Ērmiķi” iecirknis, vienlaikus šajā pasē vairākkārt norādītā atsauce uz “Ērmiķi-1980.g.” liecina, ka šis dokuments attiecas uz atradni “Ērmiķi-1980.g.” Tāpat minētās pases pielikumā pievienotajā izrakstā no valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas sēdes protokolā Nr.47 iekļautās informācijas secināms, ka atradne “Ērmiķi” atrodas īpašumā “Kalna karjers” (par minēto tostarp liecina, piemēram, minētā protokola dienas kārtības 4.punkta nosaukums “Par atlikušo krājumu aprēķinu smilts un smilts-grunts atradnē “Ērmiķi” īpašumā “Kalnanšu karjers”” (Jelgavas novads), kā arī protokolā norādītā informācija “[..] smilts-grants nogulumi īpašuma “Kalnanšu karjers” robežās [..].
Tādējādi no lietas materiāliem konstatējams, ka Iesniedzēja piedāvājumā ir iekļauts smilts materiāla pieejamības apliecinājums no ražotāja. Vienlaikus no Novērtējuma izriet, ka Iesniedzēja piedāvājumā iekļautā informācija un dokumenti attiecībā uz smilts materiālu ir bijuši pietiekami, lai varētu sniegt vērtējumu, ka smilts materiāls, par kuru ir iesniegts Testēšanas pārskats, atbilst Pasūtītāja prasībām materiāla salizturīgās kārtas izbūvei. Tomēr, tā kā Testēšanas pārskatā nav norādīts, no kuras atradnes ir iegūts smilts paraugs, kā arī ņemot vērā iepriekš konstatēto, secināms, ka no piedāvājumā iekļautās informācijas nav viennozīmīgi konstatējams, vai Testēšanas pārskats, kas apliecina smilts materiāla atbilstību būvprojekta specifikācijās noteiktajām Pasūtītāja prasībām, attiecas uz Iesniedzēja piedāvāto smilts materiālu, par kuru attiecīgi ir iesniegts ražotāja SIA “SkyLand” apliecinājums.
Publisko iepirkumu likuma 45.panta trešā daļa nosaka, ka piedāvājumu vērtēšanas gaitā pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija, kā arī iesniegti piedāvāto preču paraugi, ja tie nepieciešami preču atbilstības novērtēšanai un pretendents ar tam pieejamiem dokumentiem nevar pasūtītājam pierādīt preču atbilstību. Minētā regulējuma piemērošanas kontekstā iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 22. jūnija spriedumā lietā SKA-156/2012 norādītajiem apsvērumiem, proti, ka ar pasūtītāja pieprasījumu precizēt iesniegto informāciju saprotama ne tikai, piemēram, gramatikas vai acīmredzamu kļūdu piedāvājumos izlabošana, bet arī tādas informācijas pieprasīšana, kas no piedāvājuma nepārprotami neizriet. Minētajā lietā arī tiesa ir vērtējusi tehniskas informācijas precizēšanas pieļaujamību situācijā, kad nolikumā nebija noteiktas skaidrības par detalizāciju (saturu), kādā pretendentam jāsagatavo tehniskais piedāvājums, tādējādi tiesa atzina, ka pasūtītāja mērķis nav bijis iegūt kādu papildu informāciju, kas nav ietverta piedāvājumā, bet precizēt, vai iesniegtajā piedāvājumā ir ietvertas konkrētas tehniskās prasības, kas tajā nav norādītas tieši tekstā. No Eiropas Savienības 2009.gada 10.decembra spriedumā lietā T-195/08 ietvertajām atziņām izriet, ka samērīguma princips prasa, lai iestāžu akti nepārsniegtu to, kas ir piemērots un nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai, ar to saprotot, ka, ja ir iespēja izvēlēties vienu no vairākiem piemērotiem pasākumiem, jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais un tā izraisītie trūkumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem; kad līgumslēdzēja iestāde saskaras ar neskaidru piedāvājumu un ja aicinājums precizēt šāda piedāvājuma saturu var nodrošināt tiesisko drošību tādā pašā veidā, kā tūlītējs piedāvājuma noraidījums, šis princips liek līgumslēdzējai iestādei pieprasīt attiecīgajam kandidātam paskaidrojumus, nevis vienkārši noraidīt šāda kandidāta piedāvājumu; [.. ] tiesai ir arī jānosaka, vai kandidāta atbildes uz līgumslēdzējas iestādes pieprasījumu sniegt paskaidrojumu var kvalificēt kā precizējumus par šī kandidāta piedāvājuma saturu vai arī atbildes pārsniedz šos ietvarus un groza piedāvājuma būtību, ņemot vērā līguma dokumentos paredzētos nosacījumus.
Ņemot vērā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka konkrētajā situācijā precizējošas informācijas pieprasīšana nolūkā noskaidrot, vai smilts materiāls, par kuru ir iesniegts Testēšanas pārskats, ir vai nav saistāms ar to atradi, no kuras ir iesniegts ražotāja apliecinājums un ko kuras Iesniedzējs plāno iegūt smilts materiālu salizturīgās kārtas būvniecībai, nebūtu vērtējama kā piedāvājuma papildināšana.[..]
Ievērojot minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka Pasūtītājs būtu objektīvi izērtējis Iesniedzēja piedāvājumu attiecībā uz tā piedāvāto smilts materiālu.