Iesniegumu izskatīšanas komisija no Iesniedzēja iesnieguma un Iesniedzēja pārstāvja paustā iesnieguma izskatīšanas sēdes laikā secina, ka Iesniedzējs apstrīd tā izslēgšanas no turpmākas dalības iepirkumā pamatotību, jo uzskata, ka iepirkuma komisija nepareizi ir interpretējusi un piemērojusi Publisko iepirkumu likuma 39.1panta pirmās daļas 5.punktu un 39.1panta sestās daļas 2.punktu, nosakot, ka Iesniedzējam uz 2016.gada 11.jūliju ir nodokļu parāds. [..]
Saskaņā ar iepirkuma komisijas 2016.gada 1.augusta sēdes protokolā Nr.6 norādīto iepirkuma komisija, izvērtējot Iesniedzēja iesniegtos dokumentus, konstatēja, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 39.1panta sestās daļas 2.punktam VID lēmumam par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu vai atlikšanu jābūt izdotam pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējās dienas, šajā gadījumā - 2016.gada 8.jūlijā, kas ir pēdējā darba diena pirms piedāvājumu iesniegšanas gala termiņa, t.i., 2016.gada 11.jūlija), savukārt no Iesniedzējam izdotā VID lēmuma izriet, ka Iesniedzējs tikai 2016.gada 11.jūlijā (piedāvājumu iesniegšanas pēdējā dienā) ir vērsies VID ar lūgumu sadalīt termiņos nokavētos nodokļu un nodevu maksājumus, un attiecīgi VID savu lēmumu par samaksas sadalīšanu termiņos ir izdevis 2016.gada 13.jūlijā, t.i., otrajā dienā pēc piedāvājumu iesniegšanas dienas. Ievērojot minēto, konstatēts, ka VID lēmums neatbilst Publisko iepirkumu likuma 39.1panta sestās daļas 2.punkta prasībām par to, ka šādam lēmumam bija jābūt izdotam pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējās dienas, un Iesniedzējs, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 39.1panta pirmās daļas 5.punktu, ir izslēdzams no turpmākās dalības iepirkumā.
Savukārt Iesniedzējs uzskata, ka, iesniedzot Pasūtītājam VID lēmumu (izdots 2016.gada 13.jūlijā, Nr.30.1-8.10.4/85211), no kura izriet, ka Iesniedzējs 2016.gada 11.jūlijā ir vērsies VID ar iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu un VID ir lēmis par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu no 2016.gada 11.jūlija , tas ir apliecinājis nodokļu parādu neesamību uz 2016.gada 11.jūliju, tā kā lēmumā šis datums norādīts kā nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma sākuma datums. Minēto apstiprina arī Iesniedzēja iesniegumam IUB pievienotā VID 2016.gada 18.augusta izziņa Nr.30.1-8.18.1/159664, kurā norādīts, ka sakarā ar 2016.gada 13.jūlijā pieņemto lēmumu uzskatāms, ka uz 2016.gada 11. jūliju Iesniedzējam nav nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu.
Lai objektīvi izvērtētu šajā lietā tiesiski nozīmīgos apstākļus attiecībā uz Publisko iepirkumu likuma 39.1pantā sestās daļas 2.punkta piemērošanu, IUB lūdza Finanšu ministriju kā attiecīgā likumprojekta virzītāju sniegt viedokli saistībā ar nodokļu nomaksas fakta pārbaudi atbilstoši regulējumam, kas stājās spēkā 2016.gada 20.maijā, uzdodot jautājumu, “vai konkrētajā gadījumā, vērtējot izslēgšanas noteikuma (piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 euro) attiecināšanu, ir pieļaujams ņemt vērā arī Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu, kas izdots vēlāk nekā pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējās dienas (t.sk. ievērojot Administratīvā procesa likuma 43.panta otrajā daļā noteikto), ja tam, kā izriet no Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 18.augusta izziņā Nr.30.1-8.18.1/159664 norādītā, piemīt atpakaļvērsts spēks un Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā uzskatāms, ka tādējādi piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā (š.g. 2016.gada 11.jūlijā) pretendentam nav nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu?” (IUB 2016.gada 22.septembra vēstule Nr.4-1.1/2966).
Finanšu ministrija savā 2016.gada 13.oktobra vēstulē Nr.7-2-04/5541 cita starpā norādīja, ka “likums “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, kas stājās spēkā 2016.gada 20.maijā tika izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk - Direktīva) būtiskās normas, līdz ar to arī Publisko iepirkumu likuma 39.1 panta interpretācijā ir jāizmanto Direktīvas Preambulā ietvertie apsvērumi un Direktīvas normas. Direktīvas 57.panta 2.punkta trešā daļa nosaka, ka piegādātāju neizslēdz no iepirkuma procedūras, ja piegādātājs ir izpildījis savus pienākumus, samaksājot vai noslēdzot saistošu vienošanos, lai samaksātu attiecīgos nodokļus vai attiecīgos sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumus, tostarp attiecīgos gadījumos jebkādus uzkrātos procentus vai soda naudu. Papildus tam Direktīvas 57.panta 3.punkta otrajā daļā ir norādīts, ka dalībvalstis var atkāpties no obligātās izslēgšanas, ja piegādātājs informāciju par precīzu summu, kas maksājama, ir saņēmis tādā laikā, ka tam nebija iespējams veikt iepriekš minētos pasākumus pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām.”
Ņemot vērā minēto, Publisko iepirkumu likuma 39.1 panta sestās daļas 2.punkts paredz, ka piegādātājs var iesniegt “pirms pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējās dienas vai arī dienas, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Valsts ieņēmumu dienesta izdota lēmuma kopiju par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu vai atlikšanu vai vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu parāda nomaksu kopiju, vai citus objektīvus pierādījumus par nodokļu parādu neesamību”. No minētā izriet, ka piegādātājs bez minētajiem nodokļu parāda neesamības fakta apliecinošajiem dokumentiem var iesniegt jebkādus citus pierādījumus (tajā skaitā dokumentus, skaidrojumus), ka attiecīgajos datumos tam nav nodokļu parādu. Tas, vai piegādātājs varēja samaksāt vai noslēgt saistošu vienošanos, lai samaksātu attiecīgos nodokļus, ir jāvērtē atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajiem nodokļu samaksas vai vienošanās slēgšanas noteikumiem, kā arī atbilstoši tam, kā attiecīgā informācija tiek aktualizēta attiecīgos reģistros.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām ” 24.panta pirmās daļas 1.punktā ir noteikts, ka nodokļu administrācijai uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības sadalīt termiņos nodokļu maksājumu samaksu uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ņemot vērā minēto, ja nodokļu administrācija sadala termiņos nodokļu maksājumu samaksu, tad tiek uzskatīts, ka no iesnieguma iesniegšanas dienas Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu nav. Līdz ar to, lai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par nodokļu maksājumu sadalīšanu termiņos, kas izdots vēlāk nekā pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas, atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 39. panta sestās daļas 2.punktam uzskatītu par objektīvu pierādījumu nodokļu parādu neesamībai, iesniegumam, uz kura pamata šis lēmums ir pieņemts, ir jābūt iesniegtam nodokļu administrācijā ne vēlāk kā nodokļu nomaksas pārbaudes datumā un attiecīgi no lēmuma jābūt konstatējamam, ka piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā piegādātājam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu.”
Iesniegumu izskatīšanas komisija, pievienojoties iepriekš minētajam Finanšu ministrijas viedoklim, uzskata, ka, tā kā Iesniedzējs ir vērsies ar iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu VID ne vēlāk kā nodokļu nomaksas pārbaudes datumā, t.i., 2016.gada 11.jūlijā, un tas ir konstatējams no attiecīgā VID lēmuma, Iesniedzēja iesniegums ir atzīstams par pamatotu un Pasūtītāja iepirkuma komisijas pieņemtie lēmumi par Konkursa iepirkuma 1. un 2.daļas rezultātiem ir atceļami.