Skatīt dokumentu


 
Institūcija
Datums
Lēmuma nr.
IUB – iepirkumu uzraudzības birojs
31/03/2017
Nr.4-1.2/17-42/3
 
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka saskaņā ar Likuma regulējumu pasūtītājam ir tiesības noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām, lai nodrošinātu Likuma 2.pantā noteikto mērķu sasniegšanu, turklāt Likums nenosaka maksimāli pieļaujamās piegādātājam izvirzāmo prasību attiecībā uz tā tehniskajām un profesionālajām spējām robežas. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām pasūtītājs ir tiesīgs noteikt, vadoties, piemēram, no iepirkuma priekšmeta apjoma, paredzamās līgumcenas, iepirkuma priekšmeta sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem, kas katrā konkrētā gadījumā ir uzskatāmi par būtiskiem, lai nodrošinātu gan pietiekošu piegādātāju loku, gan maksimāli samazinātu pasūtītāja risku, tomēr šādām prasībām ir jābūt pamatotām un samērīgām, turklāt tās nedrīkst nepamatoti ierobežot konkurenci iepirkuma procedūrā. Iesniegumu izskatīšanas komisija neapšauba Pasūtītāja nepieciešamību pārliecināties par speciālistu zināšanām esošajās tehnoloģijās un tiktāl piekrīt Pasūtītājam, ka Konkursa nolikuma 4.pielikuma 3.11.4.6.punktā izvirzītajām prasībām attiecībā uz Microsoft tehnoloģijām ir leģitīms mērķis, tomēr Pasūtītājam jebkurā gadījumā ir jāievēro Likuma 2.panta 2.punktā nostiprinātais princips nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem. Arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2012.gada 17.augusta lēmumā lietā SKA-850/2012 norādījis, ka nolikumā ietvertajām prasībām jāatbilst iepirkumu likuma jēgai un mērķiem. Savukārt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2015.gada 29.decembra spriedumā lietā SKA-1170/2015 atzinis, ka papildus nediskriminācijas principam ir jāievēro kvalifikācijas prasību samērīgums, ņemot vērā paredzēto līguma priekšmetu; tas nozīmē, ka kvalifikācijas prasībās pasūtītājam nav tik liela rīcības brīvība, kā nosakot, ko tas vēlas pirkt un kā tiks noteikts pasūtītājam izdevīgākais piedāvājums. Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, izvērtējot iepirkuma procedūras dokumentos iekļauto prasību pamatotību kontekstā ar mērķi, kādu pasūtītājs ir plānojis sasniegt ar izvirzīto prasību, būtiska nozīme ir arī tam aspektam, vai ar izvirzīto prasību attiecīgais mērķis tiks sasniegts un vai nepastāv citi, konkrētajam gadījumam atbilstošāki un piemērotāki līdzekļi, kā šo mērķi sasniegt un kas mazāk ierobežotu ieinteresēto piegādātāju tiesības piedalīties attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi nodrošinot pēc iespējas plašāku pretendentu loku, kā ari Likuma 2.panta 2. un 3.punktā noteikto mērķu efektīvāku sasniegšanu. Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka ikvienā publiski tiesiskā attiecībā, arī iepirkumā, ir jāievēro samērīgums; samērīguma principa ievērošana prasa, lai iestāžu akti nepārsniegtu to, kas ir piemērots un nepieciešams, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ar to saprotot, ka, ja ir iespēja izvēlēties vienu no vairākiem piemērotiem pasākumiem, jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais un tā izraisītie trūkumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem (sk. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2009. gada 10. decembra sprieduma lietā T-195/08 Antwerpse Bouwwerken pret Komisiju 57. punktu un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 20. septembra sprieduma lietā T-461/08 Evropaiki Dynamiki - Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE pret Eiropas Investīciju banku 142.punktu). Izvērtējot lietā esošo informāciju (tai skaitā argumentus un aspektus, ko attiecībā uz apstrīdēto prasību izteica SIA “AA Projekts” un kas ir atspoguļoti IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas 2017.gada 31.marta lēmumā Nr.4-1.2/17-75/2) un uzklausot pušu pārstāvju iesnieguma izskatīšanas sēdes laikā norādīto, konstatējams, ka atbilstoši Konkursa nolikuma noteikumiem (no Konkursa nolikuma 4.pielikuma 3.11.4.6. un 3.11.4.7.punkta) izriet, ka pretendenti, kas iecerējuši risinājumu veidot citās (ne Microsoft) bāzētās tehnoloģijās un piedāvās metā konkrētu tehnoloģisko risinājumu, būs nepieciešama plašāka kompetence, tas ir, būs nepieciešama ne tikai Microsoft kompetence, bet arī kompetence piedāvātajā risinājuma platformā. Proti, ja pretendents piedāvās risinājumu, kas veidots Microsoft bāzētās tehnoloģijās, pretendentam, lai izpildītu Konkursa nolikuma 4.pielikuma 3.11.4.6. un 3.11.4.7.punkta prasības, būs pietiekami ar diviem speciālistiem, kuri vienlaikus nodrošinās abu iepriekš minēto Konkursa nolikuma prasību izpildi, jo speciālistiem, kas darbojas Microsoft tehnoloģijās, nav vajadzīgs papildu sertifikāts (tas ir, ar diviem speciālistiem jānodrošina tikai prasības izpilde par divu Microsoft sertifikātu esamību). Savukārt, ja pretendents vēlas piedāvāt jaunu risinājumu, kas veidots citās (ne Microsoft) bāzētās tehnoloģijās, pretendentam jāpiedāvā viens speciālists, kuram ir abi Konkursa nolikuma 4.pielikuma 3.11.4.6.punktā minētie Microsoft sertifikāti, jo, tā kā attiecīgais tehnoloģiskais risinājums nav bāzēts uz Microsoft tehnoloģijām, attiecīgi speciālistam nav Microsoft sertifikātu, kā arī jāpiedāvā otrs speciālists, kuram ir sertifikāts, kas apliecina kompetenci metā piedāvātā datu izplatīšanas risinājuma tehnoloģijās (tas ir, ar diviem speciālistiem jānodrošina ne tikai prasības izpilde par divu Microsoft sertifikātu esamību, bet arī prasība par sertifikātu piedāvātajā datu izplatīšanas risinājuma tehnoloģijās). Citiem vārdiem sakot, ja pretendents piedāvās risinājumu, kas veidots Microsoft bāzētās tehnoloģijās, tad tam prasību par Konkursa nolikuma 4.pielikuma 3.11.4.6.punktā prasītajiem Microsoft sertifikātiem ir iespējams izpildīt ar diviem speciālistiem, savukārt, ja pretendents vēlas piedāvāt jaunu risinājumu, kas veidots citās (ne Microsoft) bāzētās tehnoloģijās, tad tam prasību par Konkursa nolikuma 4.pielikuma 3.11.4.6.punktā prasītajiem Microsoft sertifikātiem ir jāizpilda tikai ar vienu speciālistu, jo ar otru speciālistu tam ir jānodrošina Konkursa nolikuma 4.pielikuma 3.11.4.7.punkta prasības izpilde. Līdz ar to no minētā attiecīgi konstatējams, ka Konkursa nolikuma 4.pielikuma 3.11.4.6. un 3.11.4.7.punkta prasības rada labvēlīgākus priekšnosacījumus tiem pretendentiem, kas piedāvā Microsoft tehnoloģijas, un ierobežo iespējas piedalīties Konkursā tiem pretendentiem, kas vēlas piedāvāt jaunu risinājumu, kas veidots citās (ne Microsoft) bāzētās tehnoloģijās. Vienlaikus no lietā pieejamās informācijas nav konstatējams objektīvs pamatojums, kāpēc vismaz attiecībā uz gadījumiem, ja pretendents piedāvā risinājumu veidot citās (ne Microsoft) bāzētās tehnoloģijās, nebūtu pieļaujams, ka šādā situācijā Konkursa nolikuma 4.pielikuma 3.11.4.punkta prasības varētu izpildīt ar trīs speciālistiem, tādējādi izslēdzot nepamatotus ierobežojumus konkurencei, vēl jo vairāk tā iemesla dēļ, ka šajā punktā IKT arhitektam ir izvirzīta virkne vēl citu prasību. Proti, nav konstatējams, kāpēc Pasūtītājs mērķi, kura sasniegšanai tas ir izvirzījis Konkursa nolikuma 4.pielikuma 3.11.4.6 un 3.11.4.7.punkta prasības, nevarētu sasniegt ar pretendentus mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un ka Pasūtītāja norādītie riski būtu samērīgi ar ieinteresētajiem piegādātājiem radīto tiesisko interešu aizskārumu.