No judikatūras izriet, ka vienlīdzīgas attieksmes princips ir saistīts ar pienākumu nodrošināt pārskatāmību, lai varētu pārbaudīt tā ievērošanu. Šī pārskatāmības principa galvenais mērķis ir garantēt, ka nav favorītisma un līgumslēdzējas iestādes patvaļības riska. Tas nozīmē, ka visi piešķiršanas procedūras nosacījumi un kārtība paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu vai specifikācijās ir formulēti skaidri, precīzi un nepārprotami (sk. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2013.gada 13.decembra sprieduma lietā „European Dynamics Luxembourg un Evopaiki Dynamiki/Komisija”, T-165/12, ECLI:EU:T:2013:646, 47.-48.punktu).
Pirmās instances tiesa ir konstatējusi, ka ar pasūtītājas lēmumā norādīto pamatojumu acīmredzami nav pietiekami, lai varētu pilnīgi un objektīvi izvērtēt, vai pasūtźtāja, pārtraucot iepirkumu, nav rīkojusies patvaļīgi un pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu. Tādējādi tiesa spriedumā ir pievērsusi īpašu uzmanību vairākiem apstākļiem, kas varētu par to liecināt. Augstākās tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā rajona tiesa pamatoti ņēma vērā apstākļus, lai varētu konstatēt iespējamo favorītismu iepirkumā. Augstākā tiesa nesaskata kļūdas šo apstākļu novērtējumā un atzīst, ka tie visi kopā ir atzīstami par būtiskiem, kas ļauj tiesai secināt, ka pasūtītājas mērķis bija noslēgt iepirkuma līgumu ar konkrētu pakalpojumu sniedzēju, tādējādi apzināti pieļaujot piegādātāju brīvas konkurences un vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes pret tiem principu pārkāpumu. Augstākā tiesa uzskata šādu tiesas secinājumu par loģisku un pamatotu.
[11] Augstākā tiesa uzver, ka, pārbaudot pasūtītājas lēmuma tiesiskumu, ar kuru nolemts pārtraukt iepirkuma procedūru, ir jāvērtē ne tikai šī konkrētā lēmuma objektīvā pamatojuma esība, bet vienlīdz svarīgi ir pārbaudīt, vai nav konstatējama pasūtītājas patvaļīga rīcība, kas apdraud Publisko iepirkumu likuma 2.pantā noteikto mērķu sasniegšanu.
Eiropas Savienības Vispārējā tiesa, pārbaudot Eiropas Parlamenta rīkotā konkursa procedūras pārtraukšanas tiesiskumu, ir atzinusi, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pienākuma norādīt pamatojumu apjoms ir atkarīgs no attiecīgā tiesību akta veida un situācijas, kādā tas ir pieņemts. Pamatojumā ir skaidri un nepārprotami jānorāda iestādes argumentācija, lai, pirmkārt, ieinteresētās personas varētu uzzināt pieņemtā akta pamatojumu un varētu aizstāvēt savas tiesības, un pārbaudīt, vai lēmums ir pamatos, un otrkārt, lai Kopienu tiesa varētu pārbaudīt tā likumību (sk. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2008.gada 14.maija rīkojuma apvienotajās lietās „Icuna.Com /Parlaments”, T-383/06 un T-71/07, ECLI:EU:T:2008:148, 67.punktu). Tādējādi aplūkojamā gadījumā var piekrist pirmās instances tiesas secinājumam, ka visiem būtiskajiem iepirkuma apstākļiem būtu jābūt norādītiemi jau pasūtītājas lēmumā, lai vēlāk izslēgtu tādu situāciju, ka pasūtītājas argumenti tiek izdomāti pēc vajadzības, pielāgojot tos iesniegtajā sūdzībā norādītajiem iebildumiem, jo šāda situācija rada labvēlīgus apstākļus pasūtītājas patvaļīgai rīcībai.