Konkursa nolikuma 2.3.4.punkta otrā daļa paredz, ka gadījumā, ja pretendents ir piegādātāju apvienība, tad vadošajam piegādātāju apvienības dalībniekam vidējam finanšu apgrozījumam būvniecībā iepriekšējos 3 gados (2013., 2014., 2015. un 2016.gadā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai) jābūt vismaz 7 500 000 EUR (septiņi miljoni pieci simti tūkstoši euro).
Iesniedzējs uzskata, ka prasība par finanšu apgrozījumu 7 500 000 EUR apmērā vadošajam piegādātāju apvienības dalībniekam nav pamatota, jo tā ierobežo piegādātāju apvienības izveidi.
Izvērtējot Pasūtītāja sniegto informāciju, secināms, ka Pasūtītājs Konkursa nolikuma 2.3.4. punkta otrajā daļā prasību, ka vadošajam piegādātāju apvienības dalībniekam vidējam finanšu apgrozījumam būvniecībā iepriekšējos 3 gados jābūt vismaz 7 500 000 EUR ir noteicis, jo tam ir būtiski izvēlēties finansiāli stabilu partneri, kam piemīt atbilstoša finansiālā kapacitāte, lai sekmīgi realizētu un pabeigtu projektu. Tāpat no Pasūtītāja sniegtajiem skaidrojumiem izriet, ka šāda prasība ir izvirzīta, jo Pasūtītājam ir būtiski, lai piegādātāju apvienības sastāvā ir dalībnieks, kurš spēs nodrošināt projekta sekmīgu izpildi ar prognozējamo līgumcenu vismaz 5 000 000 EUR apmērā, vienlaikus pastāvot citām finanšu un būvdarbu veikšanas saistībām citos ar Pasūtītāju nesaistītos projektos, tai skaitā tāda dalībnieka vadošajam menedžmentam būs pietiekoša pieredze, lai organizētu iepirkuma līguma ar līgumcenu 5 000 000 EUR apmērā saistību izpildi, pastāvot citiem būvniecības projektiem.
Iesniegumu izskatīšanas komisija, izvērtējot Konkursa nolikuma 2.3.4.punkta otrajā daļā iekļauto prasību kopsakarā ar Iesniedzēja izteiktajiem iebildumiem, konstatē, ka Konkursa nolikuma 2.3.4.punkta otrajā daļā iekļautā prasība nav šķērslis izveidot piegādātāju apvienību kā tādu, kurā, piemēram, viens no piegādātāju apvienības dalībniekiem ir ar atbilstošām finansiālajām spējām, bet otram ir atbilstoša būvdarbu pieredze.
Attiecībā uz Iesniedzēja iebildumu, ka Publisko iepirkumu likuma 41.panta trešās daļas regulējums paredz, ka piegādātāji bez ierobežojuma var balstīties uz citu uzņēmēju iespējām, iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību, ka Eiropas Savienības Tiesa 2013.gada 10.oktobra spriedumā lietā C-94/12 ir atzinusi, ka nevar tikt noliegts, ka ir būvdarbi, kuriem piemīt īpatnības, kuras prasa noteiktas iespējas, ko nevar iegūt, apkopojot mazākas vairāku komersantu iespējas; šādā gadījumā līgumslēdzējas iestāde atbilstoši Direktīvas 2004/18 44.panta 2.punkta otrajai daļai var pamatoti prasīt, lai attiecīgo minimālo iespēju līmeni sasniegtu viens komersants vai, attiecīgā gadījumā, tiktu izmantotas ierobežota komersantu skaita iespējas, ciktāl šī prasība ir saistīta un samērīga ar attiecīgā iepirkuma līguma priekšmetu.
Līdz ar to no minētā attiecīgi izriet, ka būvdarbu iepirkumos var būt gadījumi, kuros pasūtītājs ir tiesīgs ierobežot pretendentu balstīšanos uz citu personu spējām. Konkrētajā situācijā Pasūtītājs ir pamatojis, kāpēc tas ir izvirzījis prasību par finanšu apgrozījumu būvniecībā tieši vadošajam piegādātāju apvienības dalībniekam un kāpēc prasība par finanšu apgrozījumu būvniecībā vadošajam piegādātāju apvienības dalībniekam ir noteikta tieši 7 500 000 EUR apmērā. Ņemot vērā lietā pieejamo informāciju un apstākli, ka Iesniedzējs nav norādījis nekādus konkrētus argumentus, kas liecinātu par pretējo, iesniegumu izskatīšanas komisijai nav pamata konstatēt, kāpēc Pasūtītājs nevarētu izvirzīt Konkursa nolikuma 2.3.4.punkta otrajā daļā minēto prasību, it īpaši ievērojot to, ka, ņemot vērā esošo tirgus situāciju, Pasūtītājs Konkursa nolikumā nav izvirzījis prasību attiecībā uz pretendenta pieredzi iepirkuma priekšmetam identisku būvju projektēšanā un būvniecībā. Minētā sakarā iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Pasūtītāja pienākums ir nodrošināt Publisko iepirkumu likuma 2.pantā minēto mērķu sasniegšanu, kas tostarp paredz arī valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku, kas, savukārt ir iespējams, izvēloties pēc iespējas kompetentu un drošu līguma izpildītāju. Arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 17.augusta lēmumā lietā SKA-850/2012 atzīts, ka Publisko iepirkumu likumā paredzētās iepirkuma procedūras ir reglamentētas tādējādi, lai pēc iespējas nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu; tas nozīmē, ka likumā noteiktajā iepirkuma procedūras dokumentācijā ietvertajām prasībām ir jāatbilst minētajiem likumdevēja mērķiem. Konkrētajā gadījumā ir secināms, ka Konkursa nolikuma 2.3.4.punkta otrās daļas prasība ir noteikta ar mērķi pēc iespējas samazināt Pasūtītāja risku, tādējādi šī prasība ir vērsta uz Publisko iepirkumu likuma 2.panta 3.punktā nostiprinātā principa ievērošanu. Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka Konkursa nolikuma 2.3.4. punkta otrās daļas prasība būtu vērsta uz kādu konkrētu pretendentu vai pretendentu loku. Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija arī norāda, ka tas vien, ka piegādātāju apvienībai, ja tā iegūs iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, būs pienākums apvienoties pilnsabiedrībā, kura savukārt būs solidāri atbildīga par līguma izpildi, pats par sevi nav pietiekams pamats, lai atzītu, ka Pasūtītājs nav tiesīgs pārliecināties par piegādātāju apvienības dalībnieku finansiālajām spējām.
Ievērojot minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka Konkursa nolikuma 2.3.4. punkta otrās daļas prasība būtu neatbilstoša Publisko iepirkumu likuma 2.panta 2.punktam, 41.panta trešajai daļai vai kā citādi neatbilstoša Publisko iepirkumu likuma regulējumam.