Skatīt dokumentu


 
Institūcija
Datums
Lēmuma nr.
IUB – iepirkumu uzraudzības birojs
08/03/2017
Nr.4-1.2/17-48/2
 
Iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 16.jūlija spriedumā lietā SKA-296/2010 pausto atziņu, ka pretendenta kvalifikācija ir objektīvi pastāvošs fakts, kuru pretendents apliecina ar attiecīgajā iepirkuma procedūrā pieprasītajiem dokumentiem, kuri savukārt var būt vairāk vai mazāk precīzi un saturēt izsmeļošu vai mazāk izsmeļošu informācijas apjomu, savukārt pasūtītāja rīcība, lūdzot dokumentu papildināšanu vai izskaidrošanu, ir likumā tieši paredzēta un nav uzskatāma par vienlīdzības principa pārkāpumu. Tāpat ir norādāms, ka Eiropas Savienības Tiesa 2009.gada 10.decembra Vispārējās tiesas spriedumā lietā T-195/08 (Antwerpse Bouwwerken NVpret Eiropas Komisiju) ir norādījusi, ka gadījumā, kad līgumslēdzēja iestāde saskaras ar neskaidru piedāvājumu un ja aicinājums precizēt šāda piedāvājuma saturu var nodrošināt tiesisko drošību tādā pašā veidā kā tūlītējs piedāvājuma noraidījums, šis princips liek līgumslēdzējai iestādei pieprasīt attiecīgajam kandidātam paskaidrojumus, nevis vienkārši noraidīt šāda kandidāta piedāvājumu. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka priekšnoteikums Likuma 45.panta pirmās daļas piemērošanai ir apstāklis, ka pretendenta piedāvājumā ir jābūt iekļautai informācijai, kas noteiktā līmenī liecina par prasītās kvalifikācijas esamības faktu, bet šī informācija var nebūt tādā detalizācijas pakāpē, lai viennozīmīgi konstatētu atbilstību. Izvērtējot Pasūtītāja iepirkuma komisijas darbību, pieprasot papildu informāciju no Uzvarētāja saistībā ar tā balstīšanās uz SIA „ZAAO” pieredzi apjomu, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka pēc būtības tā ir vērsta uz SIA „ZAAO” 2016.gada 2.septembra apliecinājuma Nr.1-25/196 izskaidrošanu. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka pie minētajā apliecinājumā norādītās informācijas iepirkuma komisijai bija objektīvs pamats vērsties pie Uzvarētāja to izskaidrot, jo no tā satura nav konstatējams, kas tiek saprasts ar nepieciešamo atbalstu. Līdz ar to nav arī konstatējama sākotnēji paredzētā sadarbības forma starp Uzvarētāju un SIA „ZAAO”. Tādējādi nav pamata uzskatam, ka pēc papildu informācijas iesniegšanas šī sadarbības forma ir mainīta. Turklāt arī Lēmumā piefiksētais attiecīgajā iesniegumu izskatīšanas sēdes laikā izskanētais atbalsts nepieciešamo konsultāciju veidā nav viennozīmīgi vērtējams, jo izpratne par konsultācijām arī var būt dažāda. Papildus jāņem vērā, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas 2016.gada 7.aprīļa spriedumā lietā C-324/14 minēto nevar tikt izslēgts, ka paredzamā apakšuzņēmēja dalība, ko veido vienīgi konsultāciju un izglītošanas darbību veikšana, varētu tikt uzskatīta par nepietiekamu, lai nodrošinātu, ka pretendenta rīcībā patiešām tiek nodoti līguma izpildei nepieciešamie resursi (47.apsvērums). Līdz ar to Pasūtītāja iepirkuma komisija konkrētajā gadījumā pamatoti lūdza izskaidrot veidu un apjomu, kādā konkrēti SIA „ZAAO” pieredze tiks izmantota līguma izpildē tieši laukuma izveides kontekstā, ņemot vērā, ka SIA „ZAAO” 2016. gada 2.septembra apliecinājumā Nr.1-25/196 norādītais „nepieciešamais atbalsts” nenodrošina tādu SIA „ZAAO” pieredzes paredzamās izmantošanas veida un apjoma detalizācijas pakāpi, kāda ir nepieciešama vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes pret piegādātājiem principa nodrošināšanai, lai Uzvarētāja balstīšanās uz minētā komersanta iespējām apliecinātu tā kvalifikācijas atbilstību nolikuma 3.2.1.3.punktam saistībā ar laukuma izveidošanu un lai tiktu izvērtēta pēc būtības. Attiecīgi iesniegumu izskatīšanas komisija nevar konstatēt, ka Uzvarētājs, iesniedzot Pasūtītājam tā 2017.gada 6.janvāra vēstuli Nr.0/1- 149, būtu grozījis tā piedāvājumā iekļauto informāciju pēc būtības, kas ir vērsta uz Uzvarētāja balstīšanos uz SIA „ZAAO” pieredzi šķiroto atkritumu savākšanas laukuma izveidē. Par minēto liecina arī fakts, ka Uzvarētāja piedāvājumam jau tika pievienots viens no Likuma 42.panta trešajā daļā noteiktajiem dokumentiem (uzņēmēja apliecinājums), kuri ir nepieciešami, lai apliecinātu attiecīgā uzņēmēja resursu nodošanu piegādātāja rīcībā, tādējādi nevis pēc būtības papildinot vai grozot piedāvājumu, bet gan to izskaidrojot.