Saskaņā ar Sarunu procedūras līgumprojekta 4.2.punktu grozījumi maršrutu tīklā un kustības sarakstā tiek izdarīti pēc Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vai pārvadātāja iniciatīvas, balstoties uz pasažieru pieprasījumu, transporta plūsmu izmaiņām u.c.; kopējo izmaiņu apmērs nedrīkst pārsniegt 50% no sākotnēji pasūtījuma līgumā noteiktā maršrutu tīkla apmēra; ja kopējo izmaiņu apmērs pārsniedz 50% no sākotnēji pasūtījuma līgumā noteiktā maršrutu tīkla apmēra, tad pārvadātājam ir tiesības palielināt samaksu par pakalpojumu sniegšanu; grozījumi tiek noformēti rakstveidā starp Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un pārvadātāju; pēc savstarpējas vienošanās starp pusēm, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs grozījumu projektu iesniedz licencēšanas komisijai. [..]
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka šajā gadījumā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav pārkāpis Likuma 60.1 panta nosacījumus. Proti, atbilstoši minētā panta otrās daļas 1.punktam līgumprojekta 4.2.punkts skaidri un nepārprotami paredz līguma grozījumu iespēju, nosacījumus, kad tie ir pieļaujami (pasažieru pieprasījuma, transporta plūsmas izmaiņas), kā arī šo grozījumu apjomu (nedrīkst pārsniegt 50%) un būtību (maršrutu tīkla un kustības saraksta grozījumi). Iesniegumu izskatīšanas komisija no Iesniedzēja iesnieguma nekonstatē, kādi grozījumu pieļaujamības nosacījumi tā ieskatā būtu uzskatāmi par konkrētākiem nekā pasažieru pieprasījuma un transporta plūsmas izmaiņas. Jāņem vērā, ka konkrēts pasažieru pieprasījuma līmenis un transporta plūsma, kas attiecas uz Sarunu procedūras rezultātā noslēdzamā iepirkuma līguma laiku, būs zināma tikai konkrētā līguma izpildes laikā, pamatojoties uz ko tad līgumprojekta 4.2.punkts būs piemērojams. Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija šajā gadījumā nesaskata Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iespējas šos nosacījumus kaut kādā veidā konkretizēt. Konkrētajā gadījumā ir izšķiroši, ka šie nosacījumi faktiski ir iekļauti līgumprojektā (ko arī pieprasa 60.1 panta otrās daļas 1.punkts, kurš nenosaka šo nosacījumu nepieciešamo detalizācijas līmeni), kuri var ietekmēt konkrēto grozījumu veikšanu iepirkuma līgumā.
Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija norāda uz Eiropas Savienības Tiesas 2016.gada 7.septembra spriedumā lietā C-549/14 (Finn Frogne A/S pret Rigspolitiet ved Center for Beredskabskommunikation) norādīto, ka apstāklis vien, ka daži publiskie līgumi to priekšmeta dēļ jau sākumā var tikt uzskatīti par tādiem, kam ir nejaušs raksturs, rada paredzamu risku, ka to izpildes laikā radīsies grūtības; līgumslēdzēja iestāde var sev saglabāt iespēju izdarīt līgumā noteiktus grozījumus, pat būtiskus, pēc tā slēgšanas tiesību piešķiršanas, ciktāl tā to ir paredzējusi dokumentos, kas regulēja līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru. Konkrētajā gadījumā Sarunu procedūras rezultātā noslēdzamā iepirkuma līguma priekšmeta nejaušo raksturu un iespējamos riskus, ka izpildes laikā var rasties grūtības, atspoguļo cita starpā iepriekš norādītais Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma regulējums, kurš paredz sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu, pamatojoties cita starpā uz šo pakalpojumu pieprasījumu, kā arī citiem aspektiem. Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē šādu iespējamo līguma grozījumu veikšanu līguma izpildes laikā par nepamatotu, jo tie ir objektīvi pamatojami, kā arī nav uzskatāmi par piegādātāju konkurenci nepamatoti ierobežojošiem, diskriminējošiem vai iespēju sagatavot piedāvājumu ierobežojošiem.