Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatēja, ka saskaņā ar Sarunu procedūras uzaicinājuma A sadaļas 8.3.1.punktu kritērija „Pakalpojuma sniegšanas apraksts” ietvaros maksimālais punktu skaits (12) ir piešķirams, ja pakalpojuma apraksts satur pretendenta vīziju un stratēģiju pakalpojuma sniegšanā, kā arī izvērstu pakalpojuma sniegšanas procesa aprakstu, kas cieši sasaistāms ar pakalpojuma sniegšanai nodoto maršruta tīkla daļu un pakalpojuma sniegšanu Rīgas pilsētas maršrutos, t.sk. ietver detalizētu projekta komandas pienākumu sadalījumu, saturiskus priekšlikumus darba organizācijai un līdzēju sadarbības veicināšanai, precīzi identificētu pakalpojuma sniegšanas risku aprakstu un to novēršanas plānu; aprakstā ietverts Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasības pārsniedzošs konkrēts pasākumu plāns, kurš izstrādāts saskaņā ar pārvadātāja definētiem procesiem un vērsts uz kvalitatīvu un savlaicīgu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu; plānā ir skaidri un precīzi izklāstīti pasākumi, un tas balstās uz pieredzi un izpratni par pašreizējo situāciju; priekšlikums ietver vienotu koncepciju, papildus ietverot nozīmīgus aspektus, kas nav definēti prasībās.[..]
Iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību, ka saimnieciski visizdevīgāko vērtēšanas kritēriju noteikšanas gadījumā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir jānodrošina Likuma 2.panta 2.punktā noteiktā mērķa ievērošana, proti, jānodrošina, ka izvirzītie vērtēšanas kritēriji nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei vai nepamatotas priekšrocības noteiktam pretendentam vai pretendentu lokam. Minētais izriet arī no Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā izteiktajām atziņām. Piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2005.gada 24.novembra sprieduma lietā C-331/04 atzīts, ka noteiktie vērtēšanas kritēriji nevar piešķirt līgumslēdzējai iestādei neierobežotu rīcības brīvību, kā arī tiem ir jāatbilst tādiem pamatprincipiem kā vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārskatāmības princips (skat., minētā sprieduma 21.punktu). Tāpat arī Eiropas Savienības Tiesas 2005.gada 27.oktobra spriedumā lietā C-234/03 ir atzīts, ka attiecībā uz novērtēšanas kritērijiem kā uz jebkuriem valsts pasākumiem ir jāievēro nediskriminācijas princips, kas izriet no līguma attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, un ka tās ierobežojumiem ir savukārt jāatbilst četriem nosacījumiem, proti: 1) tos piemēro bez diskriminācijas; 2) tie ir attaisnojami ar obligātiem vispārējo interešu iemesliem; 3) tie ir atbilstoši tajos izvirzīto mērķu sasniegšanai un 4) tie nepārsniedz to, kas vajadzīgs to sasniegšanai (skat. minētā sprieduma 25. un 49.punktu).
Izvērtējot kritērija „Pakalpojuma sniegšanas apraksts” metodiku maksimālā punktu skaita piešķiršanai, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka pēc būtības tā ierobežo brīvu konkurenci un rada nepamatotas priekšrocības pašreizējam pakalpojumu sniedzējam, jo, kaut arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja apgalvojums, ka šī kritērija ietvaros nav jāapraksta pašreizējā situācija, ir pamatots, pakalpojuma sniegšanas apraksta pamatā ir jābūt pieredzei un izpratnei, kas balstīta uz pašreizējo situāciju, lai pretendents šajā kritērijā pretendētu uz maksimālo punktu skaitu. Līdz ar to, tā kā pieredze un likumsakarīgi arī izpratne par pašreizējo situāciju var būt tikai pašreizējam pakalpojumu sniedzējam, šādas prasības maksimālā punktu skaita saņemšanai ir konkurenci nepamatoti ierobežojošas un piegādātāji atrodas nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret pašreizējo pakalpojumu sniedzēju, jo tiem netiek pat dota iespēja saņemt maksimālo punktu skaitu šī kritērija ietvaros.