] Aplūkojot formulas, tiesai nav saprotams, kā ir aprēķināms reaģēšanas laiks un iepirkuma cena. Ja no formulas ir saprotams pirmais kritērijs - īsākais reaģēšanas laiks un zemākā cena, tad nav saprotams, ko nozīmē nākamie burti, zvaigznīte un cipari. Savukārt Augstākā tiesa ir norādījusi, ka, jo lielāks svars ir kādam kritērijam, jo skaidrāk definētam tamjābūt (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 2. aprīļa sprieduma šajā lietā 9.punktu).
Tā kā tieši reaģēšanas laikam uz izsaukumu konkrētajā iepirkumā ir lielāks īpatsvars, tad nav šaubu, ka jo īpaši formulai, pēc kuras aprēķināms reaģēšanas laiks, ir jābūt nepārprotami skaidrai un saprotamai.
Apkopojot liecinieku liecības, secināms, ka tās ir atšķirīgas. Katrs liecinieks dažādi izskaidroja formulu, pēc kuras tiek iegūti rezultāti abos kritērijos. Savukārt divi liecinieki apliecināja, ka aprēķinus ar kalkulatora palīdzību priekš visiem komisijas locekļiem veica viens cilvēks, vērtēšana nenotika individuāli, bet gan visai komisijai kopā, tika nosaukti skaitļi, ko visi komisijas locekļi pierakstīja. Tādējādi secināms, ka komisijas locekļi ir nevis katrs individuāli izvērtējis iesniegtos piedāvājumus, kā to paredz nolikuma 9.5 punkts, bet visi kopā, pierakstot viena cilvēka nosauktos skaitļus. Līdz ar to piedāvājumu vērtēšanā ir pieļauts procesuāls pārkāpums. Savukārt fakts, ka katrs komisijas loceklis atšķirīgi izskaidroja nolikuma 10.4.2 punktā norādīto aprēķinu formulu, liecina, ka komisijas locekļiem nebija vienotas izpratnes par kritēriju aprēķinu formulu, tā bija neskaidra un nesaprotama. Tādēļ secināms, ka iepirkuma komisija ir pieļāvusi nozīmīgas kļūdas saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanā, kas varēja ietekmēt vērtējuma rezultātu un novest pie citāda iznākuma. Līdz ar to lēmums atzīstams par prettiesisku arī minēto iemeslu dēļ.