Saskaņā ar Valsts iepirkumu nolīguma 8.panta „b” apakšpunktu piegādātāju dalībai var izvirzīt tikai tādus nosacījumus, kas ir būtiski, lai nodrošinātu uzņēmuma spēju izpildīt līgumu. Dalības nosacījumiem, tostarp attiecībā uz finansiālām garantijām, tehnisko kvalifikāciju, informāciju spēju pierādīšanai, kā arī kvalifikācijas pārbaudi, piegādātājam jābūt ne mazāk labvēlīgiem kā vietējiem piegādātājiem.... No minētās normas neizriet, ka pasūtītājs vispār nedrīkst prasīt pieredzi konkrētā teritorijā. Ja šāda pieredze ir nozīmīga, lai nodrošinātu uzņēmuma spēju izpildīt konkrēto līgumu, tad nav pamata uzskatīt, ka pasūtītājam jāsamierinās ar jebkādu pieredzi. Valsts iepirkuma nolīgums ir vērsts uz iepirkuma tirgus liberalizešanu, bet nav pamata uzskatīt, ka tas nodrošināms, upurējot pasūtītāja vajadzības.
[10] Pieteicēja neizvirza konkrētus iebildums pret tiesas vērtējumu strīdus prasības pamatotībai. Pieteicēja šīs prasības objektīvu nepieciešamību apšauba tādēļ, ka iepirkumā paredzēta vēl viena prasība, kurai atbilstošie pretendenti savukārt drīkst neatbilst strīdus prasībai (tātad ta varētu nebut tik butiska līguma izpildei, kā norāda pasūtītāja). Tomēr jāpatur parātā, ka abu alternatīvi izpildāmo prasību jēga ir pārliecināties, ka kandidātam ir kaut viena veida pieredze, kas nozīmīga kvalitatīvai līguma izpildei. Tas, ka kandidāta pieredze var atbilst vai nu vienai, vai otrai prasībai, nemazina jebkuras no šīm prasībām nozīmi iepirkuma līguma izpildē. Savukārt tas, vai prasības ir gana efektīvas pasūtītāja mērķu sasniegšanai, ņemot vērā to alternatīvo raksturu, nav tiesā pārbaudāms jautājums, tā ir paša pasūtītāja kompetence un atbildība.
Kā norāda pasūtītāja, iepirkumā ir piedalījušies arī tādi piegādātāji, kas nav no Eiropas Savienības, un to kvalifikācija atzīta par atbilstošu nolikuma prasībām Tas nozīmē, ka strīdus prasību (kādas no tām) izpildīšana kandidātiem no citām valstīm arī faktiski ir iespējama, un tās principā neizslēdz ārvalstu kandidātu iespējas piedalīties iepirkumā.