Pieteicēja arī iebilst, ka komisija nav vērtējusi pasūtītāja sarunu procedūras izvēli atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” normām (par izpētes nepieciešamību, sanācijas nepieciešamību, sanācijas uzdevumu izstrādāšanu), uz ko pieteicēja bija vērsusi uzmanību komisijas sēdē, bet komisija šos iebildumus nepamatoti nevērtēja). Pieteicēja secinājusi, ka Valsts vides dienests savas likumos ietvertās funkcijas vides aizsardzības jautājumos nepamatoti ir iekļāvis sarunu procedūras priekšmetā.
Birojs savos iebildumos par minēto norāda, ka konkrētās iepirkuma procedūras rīkošana ir regulēta Publisko iepirkumu likumā, nevis likumā “Par piesārņojumu”.
Konkrētās iepirkuma procedūras un norises tiesiskums ir izvērtējams, ņemot vērā Publisko iepirkumu likumā noteiktās prasības. Izskatāmās lietas priekšmets ir komisijas lēmums, kas pieņemts pirms iepirkuma līguma noslēgšanas. Savukārt jautājums par iespējamā iepirkuma līguma izpildi, līguma pušu atbildību, un tas, vai iespējamā iepirkuma līguma izpildes gaitā tiks ievērotas likuma “Par piesārņojumu” normas, nav izskatāmās lietas priekšmets. Tādējādi šīs lietas ietvaros tiesai nav jānoskaidro tādi apstākļi, kas notiks pēc iepirkuma līguma noslēgšanas, un nav jāizdara attiecīgi secinājumi sakarā ar šāda līguma izpildi. Proti, Publisko iepirkumu likuma normās nav paredzēta kārtība, kādā būtu izvirzāmi iebildumi pret valsts institūcijas rīcību, ja tai, organizējot savā kompetencē esošu jautājumu izpildi, jāievēro kāda cita normatīvā akta prasības, bet, iespējams, tās netiks ievērotas.
Ņemot vērā Publisko iepirkumu likumā noteikto biroja kompetenci, birojam izskatāmās lietas ietvaros nebija pamata pārbaudīt, vai pasūtītājs ievēros likuma “Par piesārņojumu” normas un uz tā pamata izdotos tiesību aktus.