Tādējādi no Publisko iepirkumu likuma 41.panta trešajā daļā noteiktā izriet, ka piegādātājs var paļauties uz citu personu resursiem (spējām), ja piegādātājs var pierādīt šo resursu nodošanu piegādātāja rīcībā, līdz ar to katrā konkrētā gadījumā ir kritiski jāizvērtē, kā piegādātājs, kurš vēlas piedalīties iepirkumā, spēs pierādīt šo resursu pieejamību. Kā to tieši ir norādījusi Eiropas Savienības Tiesa spriedumā lietā C-176/98 (Holst Italia), attiecīgā direktīva atļauj piegādātājam atsaukties uz citu uzņēmēju iespējām, ja piegādātājs spēj pierādīt, ka šie resursi, kas nepieciešami līguma izpildei, ir tiešām piegādātājam pieejami; nacionālajām tiesām ir jāvērtē pierādījumi, kurus piegādātājs šai sakarā ir iesniedzis. [..] Savukārt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2014.gada 9.maija spriedumā lietā Nr.SKA-287/2014 atzinis, ka brīva konkurence un vienlīdzīga un taisnīga pasūtītāja attieksme būtu apdraudēta, ja kāds no pretendentiem, kura saimnieciskais un finansiālais stāvoklis neatbilst nolikumā izvirzītajām prasībām, varētu to maskēt ar deklaratīvām atsaucēm uz citas personas saimniecisko un finansiālo stāvokli, lai gan šīs citas personas finanšu un saimnieciskos resursus nekādi nav paredzēts saistīt ar līguma izpildi un iespējamām pasūtītāja prasībām pret līguma slēdzēju; lai to novērstu, pasūtītājam ir pienākums nolikuma prasības interpretēt atbilstoši likuma mērķim un pārliecināties, vai iesniegtie apliecinājumi (vai, citos gadījumos, cita veida prasītie pierādījumi) patiešām apstiprina resursu, uz kuriem dota atsauce, izmantošanas iespēju. Minētajā spriedumā arī norādīts, ka apliecinājums, kas ietver atļauju balstīties uz kādu sabiedrības raksturlielumu (konkrētajā gadījumā - finanšu apgrozījumu), pats par sevi nevar tikt uzskatīts par apliecinājumu par finansiālo vai saimniecisko spēju pieejamību pretendentam vai par resursu nodošanu, taču tieši tam ir jābūt apliecinājuma priekšmetam; ievērojot tiesiskā regulējuma jēgu, vērā ņemams būtu tikai tāds apliecinājums, no kura redzams, ka uzņēmuma saimnieciskā un finanšu kapacitāte varēs būt lietderīga līguma izpildē vai kā citādi garantēs pasūtītāja drošību attiecībā uz līguma izpildi.
Izvērtējot iepriekš minētos dokumentus, kā arī ņemot vērā Publisko iepirkumu likuma 41.panta trešajā daļa noteikto un minētajos spriedumos ietvertās atziņas, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka iepirkuma komisija būtu izvērtējusi pretendenta SIA „Dakstiņa Jumti” balstīšanos uz apakšuzņēmēja finanšu apgrozījumu. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, lai gan SIA „Dakstiņa Jumti” piedāvājumā ir iesniegta starp pretendentu SIA „Dakstiņa Jumti” un tā apakšuzņēmēju SIA „Ribetons ceļi” noslēgtā vienošanās par sadarbību konkrētā iepirkuma līguma izpildei, proti, līdzēji ir vienojušies kopīgi piedalīties Konkursā, kā arī ir vienojušies par līguma izpildes solidāru atbildību, tomēr no šīs vienošanās, skatot to arī kopsakarā ar pretendenta pieteikumu dalībai Konkursā, nav viennozīmīgi konstatējams, ka SIA „Ribetons ceļi” finanšu kapacitāte varēs būt lietderīga šī līguma izpildē vai kā citādi garantēs tieši Pasūtītājam drošību par tā izpildi. Citiem vārdiem sakot, ne minētā vienošanās, ne arī citi pretendenta piedāvājumā ietvertie dokumenti viennozīmīgi neliecina, ka SIA „Ribetons ceļi” līguma izpildē uzņemsies saistības attiecībā pret Pasūtītāju, tostarp arī solidāru atbildību par līguma izpildi, kā līgumslēdzēja puse vai kā citādi, sniedzot garantijas par tā izpildi.
Attiecībā uz pretendenta SIA „Dakstiņa Jumti” piedāvājumā ietverto vienošanos starp SIA „Dakstiņa Jumti” un SIA „Ribetons ceļi” un tajā iekļauto norādi uz solidāro atbildību par līguma izpildi jānorāda, ka Civillikuma 1672.pants nosaka, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Tādējādi konstatējams, ka konkrētajā gadījumā, lai persona būtu solidāri atbildīga par līguma izpildi, tai šādas saistības ir jāuzņemas ar līgumu, turklāt tās jāuzņemas attiecībā pret Pasūtītāju. Arī juridiskajā literatūrā norādīts: „Līgumā solidāru saistību var nodibināt tikai tad, ja tam piekrīt visi līdzēji” (Civillikuma komentāri. Saistību tiesības prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, Rīga, Mans īpašums, 2000., 165.lpp).