Izvērtējot un pārbaudot iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Pasūtītājs, vēršoties pie Iesniedzēja ar papildu informācijas pieprasījumiem, ir rīkojies atbilstoši IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas 2016.gada 12.septembra lēmumā Nr.4-1.2/16-250 un Publisko iepirkumu likuma 45.panta pirmajā daļā minētajam. Proti, ņemot vērā, ka gan IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas 2016.gada 29.jūnija lēmumā Nr.4-1.2/16-150/2, gan IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas 2016.gada 29.jūnija lēmumā Nr.4-1.2/16-146/2, gan arī IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas 2016.gada 12.septembra lēmumā Nr.4-1.2/16-250 faktiski tika konstatēts, ka IUB iesniegtajos lietas materiālos, t.sk. Iesniedzēja piedāvājumos un Pasūtītāja rīcībā esošajos, papildu iegūtajos (t.sk. no Igaunijas Ceļu administrācijas) dokumentos, nav konstatējami dokumentāli pierādījumi par to, ka Iesniedzēja piedāvātie speciālisti E.V. un M.S. ir praktiski vadījuši specifiskos būvdarbus piedāvājumos norādītajos objektos, atrodoties būvlaukumā, Pasūtītājs pamatoti ir vērsies ar Pieprasījumiem Nr.1, Nr.2., Nr.3 un Nr.4 pie Iesniedzēja.
Attiecībā uz Iesniedzēja argumentu, ka šāda Pasūtītāja rīcība nav pamatota, jo pieprasīto dokumentu iesniegšanu neparedz Konkursu nolikumi, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Pasūtītāja tiesības pieprasīt pretendentam papildu dokumentus un informāciju ir tieši paredzētas Publisko iepirkumu likuma 45.panta pirmajā daļā un, tā kā konkrētajā gadījumā Pasūtītājam radās pamatotas šaubas par to, vai Iesniedzēja piedāvājumos norādītajos objektos specifiskos darbus ir vadījuši piedāvātie speciālisti kā projektu vadītāji E.V. un M.S. vai objektu vadītāji, Pasūtītājs pamatoti ir vērsies pie Iesniedzēja, lūdzot iesniegt papildus dokumentus - būvdarbu žurnālu, segto darbu aktus vai citus dokumentus pēc pretendenta izvēles, kas raksturo vai dokumentē būvdarbu procesa norisi un objektīvi pamatotu, ka E.V. un M.S. pieredze ir atbilstoša nolikumā noteikto specifisko darbu vadīšanā un kuri ir pretendenta rīcībā. Savukārt attiecībā uz Iesniedzēja argumentu par to, ka pieprasītie dokumenti nesatur jeb neatspoguļo Pasūtītāja vēlamo informāciju, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, pirmkārt, tā kā Iesniedzējs neiesniedza pieprasītos dokumentus, ne Pasūtītājam, ne iesniegumu izskatīšanas komisijai nav iespējas pārliecināties par Iesniedzēja minētā argumenta patiesumu. Turklāt, kā to norādīja Pasūtītājs, nav būtiski, vai būvdarbu žurnālu parakstījis atbildīgais būvdarbu vadītājs vai objekta vadītājs, bet gan ir būtiski, kas tajā ir fiksēts, t.i., kas ir atradies objektā specifisko darbu veikšanas laikā, kā arī tieši Pasūtītāja pienākumos ir vērtēt un secināt, vai pretendenta iesniegtie dokumenti ir pietiekoši, lai pierādītu pretendenta atbilstību nolikumam. Līdz ar to Iesniedzējam, esot patiesi ieinteresētam iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā un savu iesniegto piedāvājumu atbilstības pierādīšanā, bija pienākums pieprasītos dokumentus iesniegt Pasūtītājam izvērtēšanai. Otrkārt, iesniegumu izskatīšanas komisija arī nepiekrīt tam, ka minētais pieprasījums nebūtu samērīgs, jo Iesniedzējam kopumā tika dots pietiekami daudz laika attiecīgo dokumentu sagatavošanai un iesniegšanai, kā arī iespēja iesniegt jebkādus citus būvniecības dokumentus par pierādāmo faktu. Minētā sakarā arī norādāms, ka Pasūtītājam nebija pienākums pieņemt Iesniedzēja aicinājumu iepazīties ar nepieciešamajiem dokumentiem Iesniedzēja birojā, jo šādu informācijas apmaiņas kārtību neparedz Publisko iepirkumu likums.
Kā izriet no Augstākās tiesas atziņām spriedumā SKA-287/2014, arī tad, ja pasūtītājam iesniegtie dokumenti bez papildu pārbaudes liecināja, ka pieredzes kritērijs ir izpildīts, vēlāk iegūti pretēji pierādījumi ir pamats šā kritērija izpildi pārbaudīt rūpīgāk, lai novērstu šaubas par iesniegto dokumentus atbilstību patiesībai un nolikuma prasību būtībai; nav pamata uzskatīt, ka pamatotu šaubu gadījumā pasūtītājs, IUB vai tiesa būtu ierobežoti papildu pierādījumu vērtēšanā.
Iesniegumu izskatīšanas komisija pievienojas arī Pasūtītāja paskaidrojumos norādītajam, ka brīva konkurence un vienlīdzīga, taisnīga Pasūtītāja attieksme pret piegādātājiem būtu apdraudēta, ja Iesniedzēja pieredzi, kas neatbilst nolikumā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, varētu apliecināt ar deklaratīviem paziņojumiem. Lai to novērstu, Pasūtītājam ir pienākums nolikuma prasības interpretēt atbilstoši to mērķim un pārliecināties, vai iesniegtie dokumenti un apliecinājumi patiešām apstiprina prasīto pieredzi. Savukārt Iesniedzējam, kā norādīts iepriekš, jāspēj uzrādīt pieredzi, kuru būtu iespējams novērtēt.