Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka konkrētu prasību izvirzīšana iepirkuma procedūras dokumentos, tajā skaitā attiecībā uz pretendentu iepriekšējo pieredzi, ir pasūtītāja prerogatīva. Vienīgi pasūtītājs, izvērtējot iepirkuma priekšmeta specifiku un sarežģītību, iespējamos riskus, kas saistīti ar iepirkuma līguma specifiku, iespējamās sekas līguma neizpildes gadījumā, kā arī ņemot vērā situāciju tirgū un citus apsvērumus, izvirza konkrētas prasības attiecībā uz pretendentu iepriekšējo pieredzi. Attiecīgi arī pats pasūtītājs uzņemas iespējamo risku par prasību apjoma atbilstību pretendentu iepriekšējās pieredzes un spējas izpildīt konkrēto līgumu novērtēšanai.
Ņemot vērā, ka šajā iesnieguma daļā izteiktie Iesniedzēja iebildumi ir saistīti ar apstākli, ka Iesniedzēja ieskatā Konkursa nolikuma 3.3. un 3.5.punkta prasības attiecībā uz pretendentu iepriekš sniegtajiem pakalpojumiem un iepriekšējā perioda finanšu apgrozījuma apjomu nav pietiekami stingras, lai Pasūtītājs spētu pārliecināties par pretendentu spēju izpildīt līgumu, proti, Iesniedzēja ieskatā prasībām attiecībā uz pretendentu iepriekšējo pieredzi būtu jābūt stingrākām, iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā konkrētajā gadījumā faktiski nav konstatējams Iesniedzēja tiesību aizskārums.
Iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka tas vien, ka Iesniedzēja ieskatā attiecībā uz iepriekšējo pieredzi un iepriekšējā perioda finanšu apgrozījuma apjomu būtu izvirzāmas stingrākas prasības, nenozīmē, ka Iesniedzējam tādējādi būtu nodarīts vai varētu tikt nodarīts kāds tiesību aizskārums. Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā konkrētajā gadījumā nav nekādas nepieciešamības un praktiskas lietderības modelēt un analizēt iespējamās situācijas, kādas varētu rasties gadījumā, ja līguma slēgšanas tiesības iegūtu pretendents, kuram Iesniedzēja ieskatā, iespējams, nebūtu pietiekamas pieredzes līguma izpildei.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 14.janvāra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA-134/2013 ir norādīts, ka no Publisko iepirkumu likuma viedokļa nozīme ir vienīgi tam, vai pasūtītāja izvirzītās prasības ir vienlīdzīgas pret visiem pretendentiem un nav diskriminējošas; pasūtītāja izvirzīto prasību ekonomisko lietderīgumu un adekvātumu, ciktāl tas nediskriminē pretendentu vai nekropļo konkurenci, novērtē tieši pretendents, kurš izvēlas piedalīties iepirkumā vai arī ne un par kādu cenu. Ievērojot iepriekš minētos Augstākās tiesas secinājumus, kā arī to, ka no Iesniedzēja šajā iesnieguma daļā izteiktajiem iebildumiem nav konstatējami tādi fakti vai apstākļi, kas būtu par pamatu secinājumam, ka šajā iesnieguma daļā apstrīdētās prasības nepamatoti ierobežotu konkurenci vai radītu priekšrocības kādam pretendentam vai pretendentu grupai, iesniegumu izskatīšanas komisijai nav pamata tās atzīt par neatbilstošām.