Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Publisko iepirkumu likums nenosaka, cik detalizēti iepirkuma procedūras pārtraukšanas pamatojums būtu norādāms. Konkrētajā gadījumā ir konstatējams, ka Pasūtītājs paziņojumā ir norādījis Konkursa pārtraukšanas iemeslu, t.i., iepirkuma procedūras dokumentos ir nepieciešami būtiski grozījumi, savukārt gadījumā, ja Iesniedzējam šī informācija bija nepietiekama vai neskaidra, tas varēja vērsties pie Pasūtītāja ar lūgumu izskaidrot (precizēt) minētā lēmuma pieņemšanas iemeslus, tostarp ar lūgumu izsniegt iepirkuma komisijas 2017.gada 5.janvāra sēdes protokolu Nr.9, ko atbilstoši Pasūtītāja paskaidrojumos norādītajam Pasūtītājs, pamatojoties uz Iesniedzēja pieprasījumu, ir izsniedzis 2017.gada 11.janvārī (Iesniedzējs iesniegumu par Konkursa pārtraukšanu Iepirkumu uzraudzības birojā iesniedza 2017.gada 13.janvārī). Turklāt paziņojums, ar kuru pretendentam tiek paziņots pasūtītāja pieņemtais lēmums, ir uzskatāms tikai par informatīvu vēstuli, ar kuru pretendents tiek informēts par pieņemto lēmumu un kurā konkrētajā gadījumā informatīvi ir norādīts Konkursa pārtraukšanas iemesls, savukārt pasūtītāja pieņemtais lēmums tiek noformēts protokola veidā, kurā attiecīgi tiek arī norādīts detalizēts pasūtītāja pieņemtā lēmuma pamatojums (sk. pēc analoģijas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 17.maija rīcības sēdes lēmumu lietā SKA-108/2016 [7] punktu).
[3.2] Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka no Publisko iepirkumu likuma 38.panta otrās daļas izriet, ka iepirkuma procedūru pasūtītājs var pārtraukt jebkurā brīdī (neatkarīgi no tā, vai ir bijis lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, jo iepirkuma procedūra noslēdzas nevis ar lēmumu par uzvarētāja noteikšanu, bet gan ar līguma noslēgšanu; Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā SKA-862/2010), ja tam ir objektīvs pamatojums [..] Vienlaikus norādāms, ka pasūtītājs, izvērtējot iemeslu pamatotību, lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu varētu pieņemt, piemēram, šādos gadījumos: 1) pasūtītājam ir zudusi vajadzība pēc šāda iepirkuma; 2) nepieciešamas būtiskas izmaiņas iepirkuma procedūras dokumentos; 3) iesniegtie piedāvājumi pārsniedz pasūtītāja budžeta iespējas; 4) nav izvēlēta atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar likumu un citos gadījumos. Arī Eiropas Savienības Tiesa ir secinājusi, ka gadījumā, ja pasūtītājs pēc piedāvājumu pārbaudes atklāj, ka ir kļūdījies savā sākotnējā apstākļu un vajadzību novērtējumā un uzaicinājuma saturs nepieļauj tam izvēlēties ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, tas var pieņemt lēmumu pārtraukt iepirkumu, bet šādam lēmumam ir jāatbilst kopienas publiskā iepirkuma tiesību pamatprincipam, to vidu - vienlīdzīgas attieksmes principam (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2003.gada 16.oktobra rīkojumu lietā Nr.C-244/02 Kauppatalo Hansel).
No iepriekš minētā izriet, ka Pasūtītājam ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz iepirkuma procedūru pārtraukšanu, pārskatīšanas ietvaros tiek vērtēts pasūtītāja lēmuma tiesiskums, nevis lietderība, attiecībā uz pārtraukšanas iemesliem ir jānodrošina minimāls pārskatāmības līmenis, lai īstenotu lēmuma par procedūras pārtraukšanu saderības ar Eiropas Savienības tiesību normām pārbaudi, un pārtraukšanas iemesli cita starpā var būt saistīti arī ar ekonomiska rakstura apsvērumiem vai faktisko apstākļu (vajadzību) izmaiņām.