56 Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai gan pienākums iesniegt labticīgas rīcības drošības naudu savā pašreizējā versijā ir mazāk ierobežojošs pasākums nekā sākotnējā versijā, jo līgumslēdzēja iestāde to vairs nevar ieturēt automātiski un bez nosacījumiem gadījumā, ja pārsūdzība tiek noraidīta vai atsaukta, šim pienākumam ir jābūt piemērotam, lai īstenotu Rumānijas tiesību aktos noteikto mērķi cīnīties ar ļaunprātīgām pārsūdzībām.
57 Pirmkārt, labticīgas rīcības drošības naudas iesniegšana, kā ģenerāladvokāte norāda savu secinājumu 55. punktā, ir finansiāls slogs prasītājam neatkarīgi no tā, vai viņš veic bankas pārskaitījumu vai iesniedz bankas garantiju.
58 Labticīgas rīcības drošības naudas summa tiek noteikta procentu veidā no attiecīgā publiskā līguma cenas, un tā var sasniegt EUR 25 000 attiecībā uz piegāžu un pakalpojumu publiskiem līgumiem un EUR 100 000 attiecībā uz būvdarbu publiskiem līgumiem.
59 Šāda apmēra summas nodrošināšana ar bankas pārskaitījumu, kā arī vajadzība veikt vajadzīgās darbības, lai iesniegtu bankas garantiju un samaksātu šīs iesniegšanas izdevumus, var rosināt prasītājus būt zināmā mērā prātīgiem, iesniedzot savas prasības. Turklāt, tā kā labticīgas rīcības drošības nauda samazina resursus vai vismaz prasītāju kredīta iespējas līdz brīdim, kad tā tiek atbrīvota, tā var mudināt izrādīt rūpību procedūrās, ko tie uzsāk, saskaņā ar pārbaudes ātruma prasību, kas noteikta Direktīvas 89/665 1. panta 1. punktā un Direktīvas 92/13 1. panta 1. punktā. Kā Rumānijas valdība apgalvoja tiesas sēdē, nevar izslēgt, ka šāda finansiāla prasība mudina potenciālos prasītājus nopietni izvērtēt savu interesi uzsākt tiesvedību un to iespēju uzvarēt lietā un tādējādi novērš tādu prasību iesniegšanu, kuru ir acīmredzami nepamatotas vai kuru mērķis ir tikai aizkavēt iepirkuma procedūru (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2015. gada 6. oktobris, Orizzonte Salute, C 61/14, EU:C:2015:655, 73. punkts).
60 Otrkārt, tā kā atbilstoši Curtea Constituţională (Konstitucionālā tiesa) 2015. gada 15. janvāra spriedumam Nr. 5 un 2015. gada 4. novembra spriedumam Nr. 750 vairs nav iespējams tas, ka līgumslēdzēja iestāde automātiski un bez nosacījumiem ietur labticīgas rīcības drošības naudu, un ka tā tiek pārskaitīta pēc pirmā pieprasījuma, nevar uzskatīt, ka tikai pienākums iesniegt šo drošības naudu kā ikvienas sūdzības pieņemamības nosacījums pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu tā mērķi cīnīties ar ļaunprātīgām pārsūdzībām.
61 Labticīgas rīcības drošības nauda, kas ir 1 % no publiskā iepirkuma vērtības un kuras maksimums ir noteikts atkarībā no iepirkuma rakstura, ir pieticīga (skat. spriedumu, 2015. gada 6. oktobris, Orizzonte Salute, C 61/14, EU:C:2015:655, 58. punkts), it īpaši pretendentiem, kam parasti ir jāpierāda noteikta finansiāla kapacitāte. Turklāt un katrā ziņā šī garantija var tikt iesniegta bankas garantijas formā. Visbeidzot, tā ir jāiesniedz tikai attiecībā uz laikposmu starp sūdzības iesniegšanu un tās galīgu izlemšanu.
[....]
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārbaudes] procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [piegāžu un būvdarbu publisko līgumu slēgšanas tiesības], kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK, 1. panta 1.–3. punkts un Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/66, 1. panta 1.–3. punkts, skatīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds tiek aplūkots pamatlietās, kurā jebkuras sūdzības par līgumslēdzējas iestādes aktu pieņemamībai ir noteikts nosacījums par prasītāja pienākumu iesniegt tajā paredzēto labticīgas rīcības drošības naudu par labu līgumslēdzējai iestādei, jo šī drošības nauda ir jāatmaksā prasītājam neatkarīgi no prasības iznākuma.