Vērtējot paziņojumā par Konkursa rezultātiem norādītās informācijas atbilstību Publisko iepirkumu likuma 37.panta otrās daļas 2.punktam, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka no šīs normas izriet, ka pretendenti ir jāinformē par izraudzītā piedāvājuma nosacītajām priekšrocībām, kas nozīmē arī piešķirtā punktu skaita norādīšanu atbilstoši nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un apakškritējiem, lai ieinteresētais pretendents varētu post factum konstatēt, vai piedāvājumu vērtēšanas procesā ir tikušas ievērotas tā subjektīvās tiesības.
Iesniegumu izskatīšanas komisija, ņemot vērā minētā paziņojuma saturu un attiecīgo Publisko iepirkumu likuma regulējumu, norāda, ka Pasūtītājs, informējot Iesniedzēju par Konkursa rezultātiem, nav ievērojis Publisko iepirkumu likuma 37.panta otrās daļas 2.punkta nosacījumu, proti, Iesniedzējam nosūtītais paziņojums par Konkursa rezultātiem nesatur informāciju par izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītajām priekšrocībām, tādējādi ierobežojot Publisko iepirkumu likuma 68.panta pirmajā daļā nostiprināto tiesību realizēšanu.
Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tikai piešķirtais punktu skaits katrā kritērijā ir iepirkuma komisijas veiktā piedāvājuma vērtējuma iznākums, tomēr tas nav uzskatāms par lēmuma pamatojumu (skat. Eiropas Savienības Tiesas 2011.gada 20.oktobra spriedumu lietā T-57/09 Alfastar Benelux SA pret Council of the European Union). Sekojoši ari paziņojumā par Konkursa rezultātiem, kuru Pasūtītājs, ievērojot Publisko iepirkumu likuma 37.panta otrajā daļā noteikto, nosūta pretendentiem, ir norādāms pieņemtā lēmuma pamatojums saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēlei, konstatējot nosacītās priekšrocības izvēlētajam piedāvājumam.
Iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 6.jūnija spriedumu lietā SKA-208/2017, no kā izriet, ka gadījumā, ka pretendents iebilst pret iestādes secinājumiem, būtu loģiski sagaidāms, ka tas savus iebildumus pamato ar norādēm uz konkrētiem apstākļiem, kas ļauj apšaubīt iestādes secinājumus; konkrētajā gadījumā pasūtītāja lēmumā norādītais pamatojums ir lakonisks un neatklāj pasūtītāja veiktos aprēķinus.
Ievērojot iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka iepirkuma komisija, paziņojot Iesniedzējam Konkursa rezultātus, ir pieļāvusi Publisko iepirkuma likuma 37.panta otrās daļas 2.punkta pārkāpumu, kas varēja ietekmēt Iesniedzēja iespējas vērsties Iepirkumu uzraudzības birojā savu tiesību aizsardzībai. Konstatētais pārkāpums ir novēršams, veicot pretendentu informēšanu par Konkursa rezultātiem Publisko iepirkumu likuma 37.pantā noteiktajā kārtībā.
Vienlaikus konstatējams, ka Iesniedzējs Pasūtītājam lūdza izsniegt informāciju par pieņemtā lēmuma pamatojumu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēlei, proti, par uzvarējušā pretendenta piedāvājuma nosacītām priekšrocībām, tomēr arī pēc šī pieprasījuma Pasūtītājs šādu informāciju nesniedza, kas apstiprina, ka Pasūtītājs ir atteicies izpaust informāciju, kas tam bija jāsniedz, jau paziņojot Konkursa rezultātus.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Pasūtītāja iepirkuma komisija, neaizskarot Konkursa uzvarētāja komerciālās intereses, bija pienākums izsniegt Iesniedzējam informāciju, kas attiecas uz citu pretendentu piedāvājumu vērtēšanu. Turklāt nav pieļaujama situācija, kad pretendents netiek informēts par punktu sadalījumu visiem pretendentiem katrā kritērijā un apakškritērijā, kas likumsakarīgi ļautu pretendentam saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 37.panta otrās daļas 2.punktu tikt informētam par izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītajām priekšrocībām, vienlaikus neizpaužot konkrētus tehniskajā piedāvājumā iekļautos datus. Turklāt konkrētajā situācijā, kad punkti tiek piešķirti trīs kritērijos (kas sadalīti kopā 64 apakškritērijos), iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē veidu, kādā ir nosakāms uzvarējušajam pretendentam piešķirto punktu skaits no atspoguļotā punktu skaita katrā no trīs kritērijiem un nolikumā noteiktās vērtēšanas kārtības. Arī Pasūtītājs nav norādījis, kā tas ir izdarāms, ņemot vērā Iesniedzēja rīcībā esošo informāciju. Publisko iepirkumu likuma 37.panta otrās daļas 2.punkts neuzliek par pienākumu izsniegt uzvarējušā pretendenta piedāvājumā iekļauto informāciju, bet gan izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītās priekšrocības, kuras var tikt atspoguļotas kā piešķirto punktu skaits attiecīgajos apakškritērijos.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 37.panta sesto daļu, kas ir spēkā no 2018.gada 1.jūnija, pasūtītājs ir tiesīgs neatklāt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju, kuras atklāšana varētu kavēt normatīvo aktu piemērošanu vai būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai ierobežotu piegādātāju konkurenci, vai kaitētu piegādātāju pamatotām komerciālajām interesēm. Vienlaikus norādāms, ka šīs normas piemērošana ir attiecīgi jāpamato.
Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums ir pamatots.