Kā secināms no lietas materiāliem kopumā, tas, ko darītu pieteicējas sadarbības partneris, savācot „zaļos” atkritumus, nav pakalpojums pašvaldībai, bet gan veids, kā šis partneris iegūtu atkritumus kā preci, ko tam pārdotu pieteicēja. Ja pašvaldība būtu piešķīrusi tiesības savākt atkritumus pieteicējai, bet tā atkritumus pārdotu savam sadarbības partnerim, lai arī atkritumu savākšanas vietā, tas nebūtu uzskatāms par pakalpojumu pašvaldībai. Tā kā tas nebūtu uzskatāms par pakalpojumu pašvaldībai, tas nav uzskatāms par ar pasūtītāju noslēgtā publiskā pakalpojuma līguma daļu, kura nodota izpildei apakšuzņēmējiem. Tādējādi pieteicējas sadarbības partneris (vai partneri), kuram tiek pārdoti atkritumi, nav uzskatāms par apakšuzņēmēju (apakšuzņēmējiem). Attiecīgi pieteicējai savā piedāvājumā to nevajadzēja norādīt.