Ar Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.214 \"Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99 \'Kanalizācijas ārējie tīkli un būves\"\" apstiprināts minētais būvnormatīvs, kurš ietver detalizētas prasības kanalizācijas izbūvei (turpmāk - būvnormatīvs). Būvnormatīvā nav definēts ne cauruļvadu, ne kanalizācijas aku jēdziens, tomēr no tā, kā formulēti nosacījumi šo elementu izbūvei, var secināt, ka cauruļvadi un kanalizācijas akas (skatakas, pārkrituma akas un lietusūdeņu uztveršanas akas) viennozīmīgi ir nošķirami jēdzieni[...]
Tātad būvnormatīvā ir reglamentēts, kur, kā un (vai) ar kādu mērķi ierīkojamas dažāda veida akas attiecībā pret cauruļvadiem. Turklāt cauruļvadu un dažāda veidu aku izbūve reglamentēta atsevišķās būvnormatīva apakšnodaļās (sk. Būvnormatīva 4.nodaļu \"Kanalizācijas tīkli un tīklu būves\"). Tāpat arī no būvnormatīva kopumā ir skaidrs, ka akas pašas par sevi nav cauruļvadi, bet gan tās kopā ar cauruļvadiem ir kanalizācijas sistēmu veidojoši elementi.
Ja nolikumā attiecībā uz pretendentu kvalifikāciju prasīta pieredze tieši cauruļvadu izbūvē noteiktā apjomā, kā konstatēts tiesas spriedumā, tad ir būtiski, ka, izvērtējot pieredzes atbilstību, tiek ņemts vērā tieši izbūvēto cauruļvadu apjoms, nevis jebkuru kanalizācijas sistēmas elementu izbūves apjoms. Lielāks cauruļvadu apjoms nozīmē arī lielāku kopējo kanalizācijas sistēmas izbūves apjomu (attiecīgi aptverot vairāk kanalizācijas sistēmas elementu), kas norāda uz apjomīgāku pieredzi kopumā.
Tādējādi, pārbaudot pretendenta SIA /Nosaukums B/ pieredzes atbilstību nolikuma prasībām, bija jāņem vērā tas, ka pretendenta SIA “/Nosaukums B/” pieredzes apliecinājumā norādītais kanalizācijas tīkla garums aptver ne tikai cauruļvadu garumu, bet arī citu kanalizācijas sistēmas vertikāli izbūvēto elementu garumu. Tā kā birojs un Ventspils novada dome to nav darījusi, Lēmums ir balstīts uz kļūdaini noskaidrotiem faktiskajiem apstākļiem.