Strīds izskatāmajā lietā pastāv tādā aspektā, ka Iesniedzēja ieskatā tā pieļautā kļūda, piedāvājumā nenorādot minētās pozīcijas izmaksas, ir saistīta ar to, ka Pasūtītājs ir grozījis Konkursa nolikuma prasības, salīdzinot tās ar iepriekš izsludinātajā konkursā par šo pašu iepirkuma priekšmetu noteiktajām prasībām. Proti, kā iesnieguma izskatīšanas sēdē paskaidroja Iesniedzēja pārstāvji, sagatavojot tehnisko-finanšu piedāvājumu Konkursa iepirkuma priekšmeta 3.daļā Iesniedzēja darbinieks ir vadījies no iepriekš izsludinātā konkursa nolikumam pievienotās tehniskā-finanšu piedāvājuma veidnes, kurā nebija prasīts aizpildīt attiecīgo pozīciju, paļaujoties uz to, ka tā ir identiska ar Konkursa nolikumam pievienoto.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka iepirkuma procedūras dokumentācija (nolikums, tehniskā specifikācija utt.) tiek sagatavota katrai iepirkuma procedūrai atsevišķi, līdz ar to gan pasūtītājam, gan pretendentiem ir jāvadās un ir saistoša tikai konkrētai iepirkuma procedūrai izstrādātā dokumentācija. Tādējādi apstāklis, ka Iesniedzējs ir sagatavojis piedāvājumu saskaņā ar iepriekš izsludinātā konkursa prasībām, kuras, kā secināms, ir tikušas grozītas, izsludinot jauno iepirkumu (Konkursu), liecina vien par to, ka Iesniedzējs nav pievērsis pietiekamu uzmanību un rūpību sava piedāvājuma sagatavošanai atbilstoši Konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, un attiecīgi arī sekas, kas saistītas ar šāda Konkursa nolikuma prasībām neatbilstoša piedāvājuma iesniegšanu, ir jāuzņemas vienīgi pašam Iesniedzējam, proti, konkrētajā gadījumā nav pamata konstatēt Pasūtītāja vainu, jo kļūdu ir pieļāvis Iesniedzēja darbinieks. Iesniegumu izskatīšanas komisija arī nepiekrīt Iesniedzēja argumentam, ka minētā kļūda būtu uzskatāma par nenozīmīgu drukas kļūdu. Saskaņā ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 17.augusta lēmumā lietā Nr. SKA-850/2012 atzīto nolikums ir tiesību akts, uz kuru tiek balstīta turpmākā iepirkuma procedūra un kurš līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus tam atbilstoši) reglamentē iepirkuma procedūras norisi; tajā ietvertie noteikumi, tostarp kritēriji, kurus pasūtītājs vērtē, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, ir saistoši līdz pat brīdim, kad tiek izpildīts vai ir kļuvis neapstrīdams lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tāpat vērā ņemams arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 18.septembra spriedumā lietā Nr.SKA- 772/2013 norādītais, ka visām prasībām, kurām jāatbilst piedāvājumam, un piedāvājumu vērtēšanas kārtībai ir jābūt paredzētai iepirkuma procedūras dokumentācijā; ja pretendents vai potenciālais pretendents iebilst pret pasūtītāja izvirzītajām prasībām, tas šīs prasības var apstrīdēt IUB; ja tas netiek darīts, pretendentam jāgādā, lai viņa piedāvājums pilnībā atbilstu šīm prasībām [..]; piedāvājuma neatbilstība ir pamats piedāvājums tālākai nevērtēšanai; lai arī šajā gadījumā neatbilstība starp pasūtītāja prasībām un pieteicējas piedāvājumu šķietami ir neliela, tam nevar piešķirt kādu nozīmi apsverot, vai pretendents ir vai nav izslēdzams no turpmākas dalības iepirkumā; pretējā gadījumā tiktu pārkāpts vienlīdzības un taisnīgas attieksmes princips; ja arī citi pretendenti būtu zinājuši, ka var tikt piedāvātas no tehniskās specifikācijas nedaudz atšķirīgas preces (proti, ja šāda iespēja būtu paredzēto iepirkuma procedūras dokumentācijā), to piedāvājums, iespējams, būtu citādāks un tas savukārt varētu ietekmēt iepirkuma procedūras rezultātus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums šajā daļā nav pamatots un Pasūtītāja iepirkuma komisija pamatoti ir lēmusi par Iesniedzēja piedāvājuma neatbilstību un izslēgšanu no turpmākas dalības Konkursa iepirkuma priekšmeta 3.daļā.