Lietā pēc būtības nepastāv strīds par to, ka saskaņā ar nolikuma 4.7.1.punktā noteikto matemātisko formulu, atbilstoši kurai tiek aprēķināta piedāvātā kopējā cena par pakalpojumu sniegšanu mēnesī, Iesniedzējs piedāvā sniegt apsardzes pakalpojumus Pasūtītājam par 118 652,50 euro mēnesī. Līdz ar to gadā Pasūtītājam par attiecīgo pakalpojumu saņemšanu būtu nepieciešams tērēt 1 423 830 euro, taču nolikuma
2.2.1. punktā fiksētā Pasūtītājam pieejamo līdzekļu summa uz 3 gadiem ir 2 625 000 euro, no kā savukārt izriet, ka gadā apsardzes pakalpojumu saņemšanai Pasūtītāja budžetā ir atvēlēti 875 000 euro. Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka, tā kā valsts budžets tiek pieņemts katru gadu atsevišķi un līdz ar to arī valsts iestādēm piešķirto finanšu līdzekļu apjoms tiek noteikts ik pēc gada, nevis reizi 3 gados, izšķiroša nozīme ir tam, ka Pasūtītājam trūkst nepieciešamā finansējuma, lai nodrošinātu apsardzes pakalpojumu iegādi ne tikai uz 3 gadiem, bet pat uz 1 gadu. Līdz ar to Pasūtītājam nebūtu pamatoti pieņemt lēmumu slēgt iepirkuma līgumu ar Iesniedzēju par tā piedāvāto līgumcenu, ja Pasūtītājs finansiāli nespēj atļauties šos pakalpojumus līdz jaunu valsts budžeta līdzekļu saņemšanai. Attiecīgi ir norādāms, ka Iesniedzējs nepamatoti atsaucas uz nolikuma 2.2.1.punkta, līgumprojekta 9.1. un 9.7.punkta regulējumu, jo konkrētajā situācijā, kad Pasūtītājam trūkst līdzekļu apsardzes pakalpojumu apmaksai pat uz 1 gadu, uz 3 gadiem plānotā summa 2 625 000 euro apmērā nemaz nevarēs tikt sasniegta, jo līgumu Pasūtītājs finansiāli nespēs izpildīt pat līdz otrajam līguma gadam.