No Iesniedzēja iesniegumā un tā pārstāvja iesnieguma izskatīšanas sēdē norādītā izriet, ka Konkursa nolikumā vērtēšanas kritērijam (D) nav noteikts konkrēts punktu piešķiršanas mehānisms, proti, Iesniedzējam nav saprotams, kādos gadījumos, piemēram, „par ļoti labu (teicamu) vērtējumu” varētu tikt piešķirti 14, 15, 16, 17, 18 vai 19 punkti un kādā gadījumā tie būs 20 punkti.
No Pasūtītāja paskaidrojumiem izriet, ka vērtēšanas kritērija (D) punktu piešķiršanas apraksts ir pietiekami izvērsts, kurā ir minēti būtiskākie elementi, kas sniedz iespēju objektīvi izvērtēt aprakstu un piešķirt punktus. Tāpat Pasūtītājs norādīja, ka nav objektīvi iespējams norādīt visas iespējamās būvdarbu mobilizācijas apraksta sastāvdaļas.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Publisko iepirkumu likums neuzliek par pienākumu Pasūtītājam nolikumā noteikt, kāds tieši punktu skaits pretendentam tiks piešķirts, iesniedzot attiecīgo informāciju (izpildot konkrētas vērtēšanas kritērijā noteiktās prasības). Iesniegumu izskatīšanas komisija, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, vērš uzmanību uz Eiropas Savienības Tiesas 2016.gada 14.jūlija spriedumā lietā C-6/15 TNS Dimarso NV pret Vlaams Gewest norādīto, ka „tomēr nedz Direktīvas 2004/18 53.panta
2. punktā, nedz kādā citā tās normā līgumslēdzējai iestādei nav noteikts pienākums potenciālajiem pretendentiem paziņojuma par līgumu vai specifikāciju publikācijā darīt zināmu vērtēšanas metodi, kuru līgumslēdzēja iestāde izmantos, konkrēti vērtējot un sarindojot piedāvājumus atbilstoši līguma piešķiršanas kritērijiem un to relatīvajam novērtējumam, kas iepriekš noteikti attiecīgā publiskā iepirkuma dokumentācijā”, un ka „tiesa ir atzinusi, ka vērtēšanas komitejai ir jādod zināma brīvība savu uzdevumu veikšanā un tādēļ tā, negrozot specifikācijā vai paziņojumā par līgumu norādītos piešķiršanas kritērijus, var strukturēt savu iesniegto piedāvājumu pārbaudes un analīzes darbu (spriedums, 2011.gada 21.jūlijs, Evropaiki Dynamiki/EMSA, C-252/10 P, nav publicēts, EU:C:2011:512, 35.punkts).”
Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, lai gan ir konstatējams Iesniedzēja pārstāvja norādītais iesnieguma izskatīšanas sēdē, ka šo kritēriju vērtēšanā lielu lomu ieņems iepirkuma komisijas locekļu subjektīvais skatījums, tomēr iepirkuma komisijas locekļiem būs ar faktiem un apsvērumiem objektīvi jāpamato konkrētais piešķirto punktu samazinājums pretendentiem attiecībā pret cita pretendenta piedāvājumu, ja to piedāvājumi atbildīs attiecīgajiem Konkursa nolikumā noteiktajiem piedāvājuma vērtēšanas nosacījumiem, kā arī iepirkuma komisijas locekļiem ir pienākums piemērot vienotu Konkursa nolikumā noteikto kritēriju vērtēšanas metodikas interpretāciju, izvirzītos nosacījumus vienādi attiecinot uz katru vērtējamo piedāvājumu un tādējādi nodrošinot arī objektīvi pārbaudāmu gala rezultātu. Minētā sakarā iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību, ka Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka pārskatāmības principa ietvaros līgumslēdzējai iestādei piešķiršanas kritēriji visas procedūras laikā jāinterpretē vienādi, turklāt piedāvājumu izvērtēšanā piešķiršanas kritēriji ir jāpiemēro objektīvi un vienveidīgi (Eiropas Kopienu tiesas 2001.gada 10.maija spriedums lietā Nr.C-19/00, SIAC Consturction Ltd pret The County Council of the County of Mayo).
Ievērojot iepriekš minēto, kā arī izvērtējot lietas materiālus un uzklausot pušu pārstāvju iesnieguma izskatīšanas sēdes laikā norādīto, tostarp Iesniedzēja norādīto, ka tam kopumā ir saprotams, kas ir „vispārīgs apraksts”, „daļēji detalizēts apraksts” un „detalizēts apraksts”, iesniegumu izskatīšanas komisijai nav objektīva pamata uzskatīt, ka vērtēšanas kritērija (D) ietvaros pēc būtības nav noteikts vērtēšanas mehānisms. Iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka vērtēšanas kārtība ir pietiekami skaidra un piemērota piedāvājuma izvēlei pēc saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērija, un, ja Pasūtītājs, izvērtējot piedāvājumus, vadīsies no savstarpēji nesalīdzināmiem datiem, tas jau būs jautājums par piedāvājuma novērtēšanu, nevis par nolikuma tiesiskumu, ievērojot, ka nolikuma prasība pati par sevi neliecina, ka piedāvājumus nevarētu izvērtēt vai tos nebūtu iespējams sagatavot