Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tās praksē, kā arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta judikatūrā (piemēram, 2014.gada 9.maija spriedums lietā SKA-287/2014), ir nostiprināts vispārīgs pamatprincips piegādātāja balstīšanās uz citu uzņēmēju iespējām Publisko iepirkumu likuma 42.panta izpratnē izpildes nosacījumiem: 1) tam ir jābūt nepieciešamam konkrētā līguma izpildei, proti, cita uzņēmēja piesaistīšana ir nepieciešama, lai varētu izpildīt konkrēto līgumu; 2) piegādātājam ir jāpierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo uzņēmēju apliecinājumu vai vienošanos par konkrētā līguma izpildei nepieciešamo resursu nodošanu piegādātāja rīcībā vai sadarbību konkrētā līguma izpildei. Vienlaikus pretendenta pieredzes atbilstība izvirzītajai prasībai un pierādījumi attiecībā uz apakšuzņēmēja iesaisti līguma izpildē katrā konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē kontekstā ar šīs prasības jēgu un mērķi. Minēto, proti, ka resursu nodošana vērtējama kontekstā ar kvalifikācijas prasības mērķi un jēgu, ir norādījis arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2014.gada 9.maija spriedumā lietā SKA-287/2014.[...] Apliecinājums, kas ietver atļauju balstīties uz kādu sabiedrības raksturlielumu, pats par sevi nevar tikt uzskatīts par apliecinājumu par finansiālo vai saimniecisko spēju pieejamību pretendentam vai par resursu nodošanu, taču tieši tam ir jābūt apliecinājuma priekšmetam; ievērojot tiesiskā regulējuma jēgu, vērā ņemams būtu tikai tāds apliecinājums, no kura redzams, ka uzņēmuma pieredze varēs būt lietderīga līguma izpildē vai kā citādi garantēs pasūtītāja drošību attiecībā uz līguma izpildi.