Izvērtējot lietas dalībnieku apsvērumus, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē Metu konkursa norises un/vai nolikuma pārkāpumus. Iesniedzēji ir norādījuši vairākas meta „KĀPA2016” neatbilstības Metu konkursa nolikuma un normatīvo aktu prasībām, bet, kā paredz Publisko iepirkumu likuma 78.panta otrā daļa, žūrijas komisija vērtē iesniegtos metus atbilstoši metu konkursa nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, proti, žūrijas komisijai, piešķirot metam punktus, ir jāvērtē, vai neatbilstības ietekmē kādā no vērtēšanas kritērijiem piešķiramo punktu skaitu, bet meta neatbilstības (kļūdas) automātiski nenozīmē meta izslēgšanu no dalības Konkursā. Tas ir, lai gan metu konkurss atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 8.panta pirmajai daļai ir viena no iepirkuma procedūrām, uz to ir attiecināms īpašs tiesiskais režīms, tādējādi ļaujot pasūtītājam iegūt labāko metu jeb ideju, kas ir tālāk realizējama. Īpašais tiesiskais režīms neparedz meta formālo vērtēšanu un noraidīšanu (izņemot anonimitātes nosacījumu ievērošanu), bet gan paredz meta profesionālo novērtējumu atbilstoši iepriekš noteiktiem kritērijiem. Tieši profesionāls žūrijas komisijas vērtējums noteikto vērtēšanas kritēriju ietvaros ļauj izvēlēties labāko (vienlaikus arī realizējamo) metu. Savukārt izvērtēt, vai šis mets ir labākais attiecīgo kritēriju ietvaros un vai tas ir tālāk realizējams, lai atbilstu arī visām pasūtītāja prasībām un normatīvo aktu noteikumiem, ir tieši žūrijas komisijas kompetencē. Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija arī norāda, ka žūrijas komisijas vērtējums pēc būtības (saturiski) nav apstrīdams. Iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību, ka arī Administratīvā rajona tiesa savā 2010.gada 27.aprīļa spriedumā lietā Nr.A42757209 ir atzinusi, ka: “[..] rīkojot metu konkursu, izveido žūrijas komisiju, kura savā darbā, pieņemot lēmumus un paužot viedokļus (tādējādi - arī izvērtējot dalībnieku iesniegtos metus), ir neatkarīga; [..] būtiski ir nošķirt pasūtītāja kompetenci no žūrijas komisijas kompetences un ievērot, ka žūrijas komisija savā darbā nav pielīdzināma iepirkuma komisijai; žūrijas komisija, vērtējot konkursa dalībnieku izstrādātas ieceres (metus), darbojas ideju
līmenī savas profesionālās izpratnes ietvaros; ņemot vērā iepriekš minēto un Publisko iepirkumu likuma 83.panta pirmās daļas regulējumu, tiesa secina, ka žūrijas komisijas profesionālo lēmumu pēc būtības nevar apstrīdēt [..] ”.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka pat gadījumā, ja iesniegtajam metam būtu konstatējams kādas neatbilstības (piemēram, netiktu iesniegta pilnīga informācija vai metā būtu kādas atkāpes no izvirzītajām prasībām), tas nav pamats meta nevērtēšanai un noraidīšanai, bet gan tas jāņem vērā attiecīgo kritēriju vērtējumā.