Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, lai gan metu konkurss atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 8.panta pirmajai daļai ir viena no iepirkuma procedūrām, uz to ir attiecināms īpašs tiesiskais režīms, tādējādi ļaujot pasūtītājam iegūt labāko metu jeb ideju, kas ir tālāk realizējama. Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija piekrīt Pasūtītājam, ka metu konkurss kā iepirkuma procedūra pēc savas būtības atšķiras no citām iepirkuma procedūrām, jo tas kā speciāla iepirkuma procedūra ir paredzēts dalībnieku iesniegto metu māksliniecisko, dizaina, funkcionalitātes u.tml. aspektu izvērtēšanai, proti, metu vērtēšanā galvenais uzsvars tiek likts uz piedāvājuma (meta) kvalitatīvajiem rādītājiem (tiek vērtēta meta radošā risinājuma ideja), nevis uz tā saimniecisko izdevīgumu. Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Publisko iepirkumu likuma 46.panta regulējums, kā arī saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriju vērtēšanas principi, kas izriet no Eiropas Savienības normatīvo aktu regulējuma un Eiropas Tiesas judikatūras, pēc būtības nav piemērojami un attiecināmi uz metu konkursiem un to ietvaros iesniegto metu vērtēšanas kārtību.
Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka metu konkursā Publisko iepirkumu likuma 2.panta 2.punktā noteikto mērķu sasniegšana tiek nodrošināta ar divu būtisku principu, tas ir, metu anonimitātes un žūrijas profesionalitātes, ievērošanu. Tas ir, meta radošā risinājuma ideju vērtē speciāli izveidota žūrijas komisija, kurai jau pēc definīcijas ir jābūt kompetentai, lai spētu novērtēt dalībnieku iesniegtos metus. Proti, žūrijas komisijas vērtējums (tas ir, kura ideja kopumā tiek atzīta kā labākā, ņemot vērā nolikumā noteiktos metu vērtēšanas kritērijus), ir pamatots ar žūrijas komisijas locekļu profesionālo viedokli. Minētā sakarā iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību, ka žūrijas komisijas locekļi Metu konkursa Nr.1, Metu konkursa Nr.2 un Metu konkursa Nr.3 nolikuma 6.2.punktos ir norādīti, tai skaitā ir minēts, ka divi no žūrijas komisijas locekļiem ir arhitekti, kā arī Pasūtītāja pārstāve iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdes laikā norādīja, ka arī vēl viena iepirkuma komisijas locekle, kaut arī tas nav norādīts šajos nolikumos, pēc izglītības ir arhitekte.
Attiecībā uz Iesniedzēja izteiktajiem iebildumiem, ka Metu konkursa Nr.1, Metu konkursa Nr.2 un Metu konkursa Nr.3 nolikumos vismaz piemēru veidā būtu jānosaka, kas būs tie galvenie aspekti, ko Pasūtītājs vēlas sagaidīt no dalībnieku iesniegtajiem metiem, un kas būs tie svarīgākie nosacījumi, ko žūrijas komisijas locekļi vērtēs saistībā ar iesniegtajiem metiem, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Pasūtītājs, definējot metu vērtēšanas kritērijus, jau ir norādījis īpatsvarus katrai no kategorijām, kas tam ir svarīgākās. Proti, katram vērtēšanas kritērijam piešķiramais punktu skaits arī raksturo attiecīgā raksturlieluma nozīmīgumu, piemēram, 35 punkti raksturo arhitektūras nozīmīgumu kopējā vērtējumā. Tādējādi aspekti, ko žūrijas komisija vērtēs attiecībā uz iesniegtajiem metiem, iepirkuma procedūras dokumentos jau ir noteikti, definējot Metu konkursa Nr.1, Metu konkursa Nr.2 un Metu konkursa Nr.3 nolikuma 8.1.punktā minētos vērtēšanas kritērijus. Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tai nav tiesiska pamata uzdot Pasūtītājam metu konkursa nolikumā detalizēti un izsmeļoši norādīt vērtējamos aspektus, jo metu konkursa būtība ir sagaidīt no dalībniekiem idejas, ko piedāvā tieši dalībnieki, nevis Pasūtītājs, un izvēlēties labāko no idejām, vērtējot šo iesniegto ideju (metu) kā kopumu, savukārt konkrētos aspektus, kas būs izšķiroši vērtējumā, attiecīgajos vērtēšanas kritērijos katram metam izvērtē žūrijas komisija. Tā kā pastāv iespēja, ka metu konkursā var tikt iesniegta kāda izcila ideja, par kuru, sagatavojot metu konkursa nolikumu un izvirzot vērtējamos kritērijus, neviens nav iedomājies (līdz ar to iepriekš nav arī iespējams definēt, kādi tieši aspekti Pasūtītājam varētu būt būtiskākie), metu konkursa nolikumā nav nosakāmi konkrēti vērtēšanas kritēriju apakškritēriji (jeb kādi tieši nosacījumi dalībniekiem būtu jāizpilda, lai iegūtu maksimālo punktu skaitu), lai tādējādi Pasūtītājs un žūrijas komisija nebūtu saistīta ar iepriekš noteiktiem priekšrakstiem attiecībā uz metu vērtējamajiem aspektiem, pretējā gadījumā zustu metu konkursa jēga. Proti, konkrētāku apakškritēriju definēšana var radīt risku, ka kāda izcili labākā ideja formāli varētu neiekļauties iepriekš noteiktajos vērtējamajos aspektos, tādējādi liedzot piešķirt godalgu potenciāli labākajai idejai. Turklāt gan Pasūtītāja, gan arī Iesniedzēja pārstāvji iesniegumu izskatīšanas sēdes laikā atzina, ka iespējamo vērtējamo aspektu kritēriju „Apjoma un fasāžu arhitektūra, ieceres arhitektūra” un „Plānojuma racionalitāte un funkcionalitāte” ietvaros ir ļoti daudz, un tos visus nav iespējams uzskaitīt. Tādējādi arī gadījumā, ja metu konkursa nolikumā piemēru veidā būtu noteikts, kas būs tie galvenie aspekti, ko Pasūtītājs vēlas sagaidīt no dalībnieku iesniegtajiem metiem, tāpat izšķiroša nozīme var tikt piešķirta tādam elementam, kas nav minēts šajos iepriekš noteikto vērtēšanas kritēriju apakškritērijos. Līdz ar to tikai pēc metu saņemšanas žūrijas komisijai ir iespējams izvērtēt, kuram no iesniegtajiem metiem piešķirt labāko vērtējumu, un žūrijas komisijas locekļi, balstoties uz profesionalitāti, savā vērtējumā arī pamatos, kāpēc mets ir labākais attiecīgajā vērtēšanas kritērijā un kopumā. Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka gadījumā, ja Pasūtītājs jau iepriekš konkrēti zinātu, ko tieši tas vēlas sagaidīt no dalībniekiem, tas būtu rīkojis citu iepirkuma procedūru, piemēram, atklāto konkursu, kur konkursa nolikumā tad arī būtu konkrēti noteiktas gan tehniskās specifikācijas prasības, gan arī vērtējamie aspekti.