Ņemot vērā minēto, kā arī iepriekšējā IUB Lēmumā atzīto, ka, lai gan Iesniedzējs piedāvājumā ir iekļāvis dokumentus (ekspluatācijas īpašību deklarācijas un atbilstības deklarācijas), kuri nesatur informāciju par to parakstītāju, kā arī šīs personas parakstu, tomēr vienlaikus ir konstatējams, ka Iesniedzēja piedāvājumu, kurš iesniegts Elektroniskās iepirkumu sistēmas e-konkursu apakšsistēmā, ir parakstījis Iesniedzēja pilnvarots darbinieks un no Iesniedzēja piedāvājumā iesniegtās pilnvaras ir konstatējams, ka šī persona ir tiesīga pārstāvēt Iesniedzēja intereses sadarbībā ar Pasūtītāju, tostarp iesniegt piedāvājumu Konkursā, kā arī sakarā ar uzdevuma izpildi ir tiesīga uzdot jautājumus, saņemt atbildes, pieprasīt, saņemt, labot un parakstīt visa veida dokumentus, apliecināt dokumentu atvasinājumu atbilstību oriģināliem dokumentiem, un kārtot visas ar uzdevuma izpildi saistītās formalitātes, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Pasūtītājs, atkārtoti izvērtējot Iesniedzēja piedāvājumu un to noraidot jeb izslēdzot no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, atsaucoties pēc būtības uz tādu pašu pamatojumu (iemesliem), kas jau ir ticis izvērtēts iepriekš IUB Lēmumā un atzīts par nepareizu, nav ievērojis IUB Lēmumu.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 65.panta trešo daļu IUB ir funkcionāli augstākā iestāde attiecībā uz šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā minētās funkcijas (izskatīt iesniegumus par šā likuma 8.panta pirmajā daļā minēto iepirkuma procedūru, metu konkursu un šā likuma 10.pantā minēto iepirkumu pārkāpumiem) izpildi. No minētā izriet, ka Pasūtītājam ir saistoši IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas pieņemtie lēmumi.
Ievērojot to, ka konkrētajā gadījumā ir viennozīmīgi konstatējams, ka Pasūtītāja iepirkuma komisija, 2018.gada 29.martā atkārtoti pieņemot lēmumu par Iesniedzēja piedāvājuma noraidīšanu, nav ievērojusi iepriekš pieņemto IUB Lēmumu, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka 2018.gada 29.martā pieņemtais lēmums par Konkursa rezultātiem (sēdes protokols Nr.5) ir atzīstams par nepamatotu un ir atceļams.
Kā jau norādīts iepriekšējā IUB Lēmumā, piedāvājumu vērtēšanas brīdī iesniegtajām deklarācijām ir piedāvājuma un pretendenta atbilstības pārbaudes mērķis, tādējādi tās apliecina piegādātāja (ražotāja) spēju saražot attiecīgo materiālu, taču dokumenta noformējums vai juridiskais spēks nav pašmērķis. Publisko iepirkumu likuma 41.panta piektā daļa paredz, ka gadījumā, ja pasūtītājam rodas šaubas par iesniegtās dokumenta kopijas autentiskumu, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents uzrāda dokumenta oriģinālu vai iesniedz apliecinātu dokumenta kopiju. Šī normas regulējums ir attiecināms uz gadījumiem, kad pasūtītājam rodas šaubas par dokumenta juridisko spēku, kas arī ir konstatējams šajā konkrētajā gadījumā, jo piedāvājumā iesniegtie strīdus dokumenti pēc būtības ir nepareizi noformēti. Šāds Pasūtītāja pienākums šaubu gadījumā ir likumā tieši paredzēts, un šā pienākuma izpilde, pretēji Pasūtītāja norādītajam, nav uzskatāma par vienlīdzības principa pārkāpumu attiecībā uz pārējiem pretendentiem, kuru piedāvājumi kļūdas nesatur. Savukārt pretendenta automātiska noraidīšana, pastāvot šādiem lietas apstākļiem, ir atzīstama par pārlieku formālu.
Papildus iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, lemjot par Pasūtītāja iepirkuma komisijas 2018.gada 29.marta lēmuma par Konkursa rezultātiem pamatotību, ko tieši apstrīd arī Iesniedzējs savā iesniegumā, tās ieskatā nav nekādas tiesiskas nozīmes šajā lēmumā sniegt vērtējumu par Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem attiecībā uz Iesniedzēja 2018.gada 3.aprīlī iesniegto papildu informāciju (2018.gada 3.aprīļa vēstule Nr.4/2018), jo, pirmkārt, attiecīgā informācija no Iesniedzēja puses tika iesniegta Pasūtītājam pēc 2018.gada 29.marta lēmuma par Konkursa rezultātiem pieņemšanas, un, otrkārt, Pasūtītājs savā 2018.gada 6.aprīļa vēstulē Iesniedzējam norādīja, ka iepirkuma komisijai nav tiesību vērtēt Iesniedzēja 2018.gada 3.aprīlī iesniegto papildu informāciju (deklarācijas).