Konstatējams, ka kvalifikācijas prasības pretendentiem ir noteiktas Konkursa nolikuma 3.sadaļā, attiecīgi 3.2.1.punktā ir ietvertas prasības pretendenta atbilstībai profesionālās darbības veikšanai, 3.2.2.punktā - prasības pretendenta saimnieciskajam un finansiālajam stāvoklim, 3.2.3.punktā - prasības pretendenta profesionālo un tehnisko spēju novērtēšanai. Iepazīstoties ar Konkursa nolikuma 3.2.1.punktā noteiktajām prasībām pretendenta atbilstībai profesionālās darbības veikšanai, saskaņā ar kurām: 1) pretendentam jābūt Latvijas Zvērinātu revidentu komercsabiedrībai vai citas dalībvalsts reģistrā ierakstītai revidentu komercsabiedrībai, kas ierakstīta zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā, pamatojoties uz Latvijas Republikas Finanšu ministrijas atzinumu, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izsniegta licence par tiesībām sniegt revīzijas pakalpojumus; 2) jāiesniedz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izsniegts sertifikāts par revīzijas pakalpojumu sniegšanu atbildīgajam zvērinātajam revidentam, kā arī citām pretendentu atlasei noteiktajām prasībām, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka, lai piedalītos Konkursā, pretendentam būtu pieprasīts iesniegt kādus starptautiski atzītus kvalifikācijas sertifikātus. Tādējādi, ņemot vērā arī to, ka Iesniedzējs savā iesniegumā nav apstrīdējis Konkursa nolikumā noteiktās pretendentu atlases prasības, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka konkrētajā gadījumā nav pamata arī konstatēt iespējamu Publisko iepirkumu likuma 41.panta otrās daļas pārkāpumu.
Iesnieguma izskatīšanas sēdē uzklausot Iesniedzēja pārstāvi, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Iesniedzējs pēc būtības apstrīd Konkursa nolikumā noteikto saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju “Pretendenta sniegto pakalpojumu kvalitāte”, kurā maksimālo punktu skaitu (60 punkti) jeb vērtējumu “teicami” var iegūt cita starpā, ja vismaz diviem pretendenta iesaistītajiem darbiniekiem ir izsniegti starptautiski atzītas kvalifikācijas sertifikāti. Attiecīgi secināms, ka Iesniedzējs pēc būtības nav izpratis minēto vērtēšanas nosacījumu, uzskatot, ka tādējādi katram no pretendentiem, kas vēlas piedalīties Konkursā, minētā prasība jeb nosacījums par starptautiski atzītas kvalifikācijas sertifikātu esamību ir obligāti izpildāms. Tomēr, kā jau konstatēts iepriekš lēmumā, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka pretendentu dalība Konkursā nav atkarīga no tā, vai pretendenta darbiniekiem ir izsniegts kāds starptautiski atzītas kvalifikācijas sertifikāts vai nē, proti, piedalīties Konkursā var jebkurš pretendents, kas atbilst Konkursa nolikuma 3.sadaļā noteiktajām pretendentu atlases prasībām, un, tā kā Iesniedzējs nav šīs prasības apstrīdējis, secināms, ka šajā sakarā Iesniedzēja subjektīvo tiesību aizskārums nepastāv.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 51.panta pasūtītājs piešķir iepirkuma līguma slēgšanas tiesības saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru nosaka, ņemot vērā izmaksas vai cenu, vai izmaksas un kvalitātes kritērijus, vai tikai cenu. Minētā likuma panta otrā daļa paredz, ka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka: 1) izmantojot cenu vai izmaksas, piemērojot efektivitātes pieeju (piemēram, vērtējot aprites cikla izmaksas); 2) ņemot vērā cenu vai izmaksas un ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītus kvalitātes kritērijus, piemēram: a) kvalitāti, tai skaitā tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamību, atbilstību universālajam dizainam, sociālās un vides aizsardzības prasības, inovatīvos raksturlielumus un pārdošanas nosacījumus, b) iepirkuma līguma izpildes vadības struktūru un iesaistītā personāla kvalifikāciju un pieredzi, ja iepirkuma līguma izpildes kvalitāte var būtiski ietekmēt iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze, c) pēcpārdošanas pakalpojumus un tehnisko palīdzību, piegādes nosacījumus, piemēram, piegādes datumu, piegādes procesu un piegādes periodu vai piegādes pabeigšanas periodu. Savukārt minētā likuma panta piektā daļa paredz, ka pasūtītājs nosaka konkurenci neierobežojošus un objektīvi salīdzināmus vai izvērtējamus piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus.
Konkursa nolikuma 6.3.5.punkts paredz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēli katrā iepirkuma daļā saskaņā ar šādiem kritērijiem: K1 “Pretendenta piedāvātā kopējā līgumcena, EUR bez PVN” (maksimāli iegūstamais punktu skaits 40) un K2 “Pretendenta sniegto pakalpojumu kvalitāte” (maksimāli iegūstamais punktu skaits 60). Kritērijā K2 “Pretendenta sniegto pakalpojumu kvalitāte” vērtējumu “teicami” un punktu skaitu 60 paredzēts piešķirt piedāvājumam, kurā cita starpā vismaz diviem iesaistītajiem pretendenta darbiniekiem izsniegtas starptautiski atzītas kvalifikācijas sertifikāta kopijas, piemēram: ACCA (Association of Chartered Certified Accountants) un/vai CGAP (Certified Government Auditing Professional), CFSA (Certified Financial Services Auditor) sertifikātu kopijas, vai ekvivalents sertifikāts.
Saskaņā ar Pasūtītāja paskaidrojumos norādīto piedāvājumus vērtēs pēc tā, kādā apjomā tie pārsniedz minimālās prasības, un ka Pasūtītāja līdzšinējā prakse pierādījusi, ka papildus sertifikāti starptautiskā līmenī tādās jomās kā, piemēram, grāmatvedība, uzņēmuma vadība un citās jomās, kuras speciālists uzskata par svarīgām, apliecina revidentu papildus zināšanas, lai labākā kvalitātē varētu sniegt revīzijas pakalpojumus. Pasūtītāja pārstāvji iesnieguma izskatīšanas sēdē paskaidroja, ka Konkursa nolikumā norādītie konkrētie sertifikāti ir minēti vienīgi kā piemēri un pretendents ir tiesīgs iesniegt arī citus, ekvivalentus sertifikātus, kas apliecina piedāvāto darbinieku papildus iegūtās profesionālās zināšanas.
Uzklausot lietas dalībniekus un izvērtējot kritērija K2 “Pretendenta sniegto pakalpojumu kvalitāte” vērtēšanas aprakstu, iesniegumu izskatīšanas komisijai nav pamata uzskatīt, ka minētais kritērija K2 vērtēšanas nosacījums nebūtu saistīts ar iepirkuma priekšmetu vai nebūtu objektīvi pamatots no Pasūtītāja puses, vai arī nebūtu objektīvi salīdzināms un izvērtējams. Tāpat nav pamata konstatēt, ka minētais vērtēšanas nosacījums būtu nepamatoti konkurenci ierobežojošs. Ņemot vērā, ka kvalitatīva pakalpojuma sniegšana un iepirkuma līguma izpilde ir tieši saistīta un atkarīga no pretendenta darbinieku (zvērinātu revidentu) profesionalitātes un zināšanām, iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā šo darbinieku papildus iegūtās zināšanas un kvalifikācija var tikt ņemtas vērā saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēlē. Turklāt arī Publisko iepirkumu likuma 51.panta otrās daļas 2.punkta b) apakšpunkts tieši paredz, ka saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēlē kā viens no ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītajiem kvalitātes kritērijiem var būt iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze, ja iepirkuma līguma izpildes kvalitāti var būtiski ietekmēt iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze.
Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā konkrētajā gadījumā ir ņemams vērā arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015.gada 18.septembra rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKA-1209/2015 norādītais, ka tiesa ir ierobežota vērtējumā par nolikuma prasību efektivitāti, kas attiecīgi nozīmē, ka arī iesniegumu izskatīšanas komisija noteikto Konkursa nolikuma prasību efektivitātes vērtēšanā ir ierobežota un noteikto prasību efektivitātes izvērtēšana ir Pasūtītāja prerogatīva, turklāt, ņemot vērā Iesniedzēja paustos argumentus, konkrētajā gadījumā faktiski nav konstatējams objektīvi pamatots Iesniedzēja tiesību aizskārums. Augstākās tiesas 2013.gada 14.janvāra rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKA-134/2013 norādīts, ka no Publisko iepirkumu likuma viedokļa nozīme ir vienīgi tam, vai pasūtītāja izvirzītās prasības ir vienlīdzīgas pret visiem pretendentiem un nav diskriminējošas; pasūtītāja izvirzīto prasību ekonomisko lietderīgumu un adekvātumu, ciktāl tas nediskriminē pretendentu vai nekropļo konkurenci, novērtē tieši pretendents, kurš izvēlas piedalīties iepirkumā vai arī ne un par kādu cenu.